Kopumā situācija Neatkarības laukumā ir mierīga, un vairākas vietas pārtapušas par atmiņas vietām, kur piemin bojāgājušos.
Hreščatika iela, kas iet gar Neatkarības laukumu Kijevā, satiksmei joprojām ir slēgta, tajā arvien ir barikādes, teltis, riepas, un te joprojām ir cilvēki.
Neatkarības laukumā var satikt dažādākus karogus, protams, to valstu karogu, kuri atbalsta Ukrainas neatkarību, - ASV karogus, Spānijas, Polijas, Lietuvas karogus, arī Latvijas karogu.
Cilvēki šeit dežurē katru dienu un nakti. No katra lielā reģiona uz Maidanu atbrauca simts pārstāvji. Viņus tā arī sauc – simtnieki jeb vienība. Ir arī Austrumukrainas iedzīvotāji, kuri ar lielu uztraukumu seko līdzi notikumiem mājās, kur patlaban notiek nemieri.
„Tas, kas tur notiek, ir ļoti skumji. Var redzēt, ka tas nenotiek bez Krievijas līdzdalības. Viņi provocē. Un mums nepatīk arī tas, ka mūsu vara neko nedara. Viņi vienkārši atdod valsti - tā pamazam pāriet biedra Putina rokās,” saka Maidana aktīvists Jevgenijs.
Divsimt viņa līdzgaitnieki aizbrauca uz austrumu reģioniem pirms divām dienam. „Viņus uz trases apstādināja un sasita pašu miliči. Teikuši, ka notiek speciālā operācija un nevienu neielaidīs,” stāsta Jevgenijs.
Rostislavs savukārt uzskata, ka „visi tur ir pērkami, viņus nopirka par naudu”.
„Es šādu rīcību necienu. Viņi ir ukraiņi. Vispirms šeit stāvēja, tad par naudu aizbrauca uz turieni. Ja grib uz Krieviju, lai ņem savas mantas un brauc. Ja nepatīk Ukrainā dzīvot, lai brauc uz Krieviju,” sašutumu pauž Rostislavs.
Maidana aktīvisti saka – stāvēsim, kamēr valstī būs miers, vismaz līdz 25.maijam noteikti, kad Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas, un daudzi cer, ka situācija valstī mainīsies.
„Kur ir garantija, ka rīt uz šejieni neatbrauks sagatavotie „zaļie cilvēciņi” un nesāks šeit uzbrukumu? Mēs jau šeit esam nevis tāpēc, ka gribam būt prom no ģimenēm, no darba, no mājam. Mēs šeit esam dienestā, lai šeit būtu kārtība un neviens netiktu provocēts,” skaidro Maidana aktīvists Sergejs.
Cilvēki dzīvo teltīs, blakus ir uzstādītas pārvietojamas tualetes, un jau četrus mēnešus Maidanā strādā arī vairākas lauka virtuves. Darbiniece Irina stāsta – iedzīvotāji ziedo gan naudu, gan pārtiku.
„Maidana dalībniekus šeit barojam. Brokastis, pusdienas un vakariņas. Ja kaut kas paliek, tad arī pārējus cilvēkus barojam. Borščs, kartupeļi ar gaļu. Kas nu ir. Tēja un kafija arī katru dienu,” saka Irina.
Situācijai pielāgojas arī tirgotāji. Tepat pie Maidana var nopirkt dažādus suvenīrus, un pēdēja laikā vispopulārākais suvenīrs ir maize no zelta. Kā saka vietējie, tas ir korupcija simbols.
Pārdevēja Nataļja skaidro – zelta maizi atstādinātajam prezidentam Janukovičam ir uzdāvinājusi kāda maiznīca, kuru Janukovičs ir piesedzis. Tāpēc zelta maize nu ir kļuvusi par korupcijas simbolu.
„Šo maizi no reāla zelta cilvēki ir atraduši Janukoviča vasarnīcā. Un tagad sākuši ražot tādus suvenīrus. Cilvēki tos aktīvi pērk,” atklāj Nataļja.
Joprojām nav skaidrs, kas notiks ar dedzināto arodbiedrības namu, kas kādreiz bija Maidana simbols. Revolūcijas laikā tas sadega, un vietējie stāsta, ka, iespējams, tur iekšā joprojām ir cilvēku mirstīgas atliekas. Tagad nav skaidrs, vai to ēku rekonstruēs vai nojauks.
Pēc revolūcijas par īsto Maidana simbolu kļuvusi arī vieta blakus viesnīcai “Ukraina”. Tieši tajā februārī no snaiperu lodēm miruši vairāki desmiti cilvēki. Kopumā asiņainas revolūcijas laikā dzīvību zaudējuši vairāk nekā simts cilvēku. Kijevas iedzīvotāji upurus nodēvēja par “Debess simtnieku” jeb “Debess vienību”. Un plānots, ka iela, kurā notika apšaude, tiks pārdēvēta par “Debess vienības varoņu” ielu.
Jau ziņots, ka pēc politiskās krīzes un prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas februāra nogalē, Krimas Autonomajā Republikā parādījušies labi bruņoti un labi organizēti cilvēki, kuri sevi devēja par pašaizsardzības vienībām un pieprasīja referendumu par pievienošanos Krievijai. Kijevas un starptautiskās sabiedrības neatzītais referendums notika 16.martā, un tajā vairāk nekā 93% dalībnieku atbalstījuši pievienošanos Krievijai.
Par spīti starptautiskās sabiedrības iebildumiem un sankcijām, Krievija uzņēma Krimu federācijas sastāvā, bet šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka aiz tā dēvēto pašaizsardzības vienību muguras stāvēja Krievijas armija.
Vēlāk nemieri izcēlās Austrumukrainā, kur arī parādījās pašaizsardzības vienības, kuras pieprasa pievienošanos Krievijai. Savukārt ceturtdien Ženēvā sākās četrpusējās sarunas, kuru mērķis ir rast risinājumu Ukrainas krīzei.
