Pēc piecu stundu sarunām Ukrainas prezidents Petro Porošenko informēja, ka vienošanās paredz, ka "Normandijas četrinieka" valstu ārlietu ministri līdz novembra beigām apstiprinās "ceļa kartes" projekta pamatus, un pēc tam šo dokumentu parakstīs valstu līderi.
“Ceļa karte” noteiks, kādā secībā katrai no pusēm ir jāpilda Minskas vienošanās ietvertās saistības. Kādi pasākumi būs minētajā kartē, vēl netiek atklāts.
Pirmajam plāna punktam būtu jābūt pastāvīgai un vispārējai uguns pārtraukšanai, paziņoja Ukrainas prezidents.
Porošenko tic, ka šāds plāns sniegšot garantijas Minskas vienošanās izpildei. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk ir piebildis, ka esot panākta vienošanās par EDSO uzraudzības misijas mandāta paplašināšanu.
"Normandijas formāta" samits tika rīkots pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda iniciatīvas. Pirmo reizi kopš konflikta sākuma Berlīnē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņu sagaidīja liels skaits protestētāju. Vācijas kanclere pirms samita pavēstīja, ka tā mērķis ir "sniegt brutāli godīgu novērtējumu" par Minskas vienošanās īstenošanu.
Merkele uzsvēra, ka daudzās jomās, tādās kā uguns pārtraukšana, politiskie jautājumi un humānie jautājumi, lietas ir iestrēgušas.
Par šādu plānu vēl septembrī runāja ASV viceprezidents Džo Baidens. Pēc viņa teiktā, tāds dokuments būtu domāts tam, lai neļautu Ukrainai izvairīties no tās saistību izpildes, kā arī lai nodrošinātos pret to, ka Eiropa var priekšlaicīgi atcelt sankcijas pret Krieviju.
Ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka sarunās panākta vienošanās par Ukrainas armijas un separātistu spēku nošķiršanu un militāras tehnikas atvilkšanu, taču aizvien saglabājas lielas pretrunas. Piemēram, skepsi izraisa Putina paziņojumos lietotie termini “Doņeckas Tautas republika” un “Luhanskas Tautas republika”.
Saspīlējums un karadarbība Austrumukrainā sākās 2014.gada pavasarī, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, bet 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
