Vācijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienībai nevajag krist depresijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

„Eiropas Savienībai nevajag krist depresijā,” - tā pavēstījis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers pirms sešu Eiropas Savienības dibinātājvalstu tikšanās, kas 25.jūnijā notiek Berlīnē.

Eiropas Savienības dibinātājvalstu ārlietu ministru tikšanās ir vairāk simboliska, jo Lielbritānijas aiziešana no bloka ir uzjundījusi bažas un jautājumus par visas Eiropas Savienības pastāvēšanu.

Franks Valters Šteinmeijers pie viena galda aicinājis Francijas, Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas kolēģus, to pašu valstu pārstāvjus, kuras apvienoja spēkus, lai izveidotu to bloku, no kuras tagad izaugusi Eiropas Savienība.

Pirms sanāksmes sākuma Šteinmeijers savā vēstījumā bija īss: „Eiropas Savienībai nevajag krist depresijā,” bet noprotams, ka arī pie šā galda neapsvērs plānu B, proti, iespēju, ka kādā veidā Lielbritānijas lēmumu varētu vērst citā gultnē un rast ceļu tās palikšanai blokā. „Ārā nozīmē ārā,” ir pozīcija, ko arī tikšanās laikā Berlīnē plāno saglabāt dibinātājvalstu ārlietu ministri.

Jāteic gan, ka par šo formātu ir izskanējušas arī kritiskas piezīmes. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paudis šaubas par šādas sanāksmes nepieciešamību, ja tik drīz ir plānots Eiropas Savienības samits. Tas notiks jau nākamnedēļ Briselē un otrdien un trešdien pulcēs dalībvalstu līderus.

Trešdien, 29.jūnijā, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ir paredzējis sasaukt īpašu - tikai 27 valstu, tātad bez 28. - Lielbritānijas - paredzētu sanāksmi, kurā neformālā gaisotnē izrunāt, ko tad darīt tālāk un kas vispār notiek Eiropas Savienībā, tā kā britu referendums ir saviļņojis daudzus ūdeņus un licis sasparoties eiroskeptiskiem spēkiem vairākās dalībvalstīs, īpaši Francijā, Nīderlandē, Itālijā, kur ietekmīgi galēji noskaņoti spēki mudina sasaukt atdalīšanās referendumus. Savukārt pašā Lielbritānijā neatkarības alkas atkal izrāda skoti un arvien skaļāk runā Ziemeļīrija, kas plaši balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā un tagad vēlas atdalīties no bloku pametošās Lielbritānijas.

Vairāki valstu vadītāji arī norādījuši, ka šis ir laiks, kad līderiem gan institūcijās, gan valdībās izvērtēt arī pašiem savas kļūdas, kas darīts nepareizi un kas ļauj tik spēcīgi zelt šaubām par Eiropas Savienību.

Blakus visiem šiem vēstījumiem, Brisele un arī daudzi politiķi turpina uzsvērt, ka bloka nākotne nav apdraudēta, ka Eiropas Savienība turpinās ceļu kā 27 dalībvalstu saime.

Pēc ārlietu ministru tikšanās 25.jūnijā Berlīnē tuvākajās dienās uz atsevišķu apspriedi kopā nāks arī Vācijas un Francijas līderi – kanclere Angela Merkele un prezidents Fransuā Olands, bet otrdien Briselē paredzēta arī Eiropas Parlamenta ārkārtas sēde par Lielbritānijas referenduma rezultātiem.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti