Tagad 77 procenti vāciešu uzskata, ka Vācijā tuvākajā nākotnē notiks terorakti. Pirms divām nedēļām šādi domāja nepilni 70 procenti aptaujāto. Drīz pēc uzbrukuma Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans atzina, ka, ja šis bēglis nebūtu nonācis Vācijā, nebūtu noticis arī uzbrukums. Tomēr vēlāk amatpersonas kļuva atturīgākas savos izteikumos.
Amatpersonas cenšas noraidīt saistību starp bēgļiem un terorismu
Pieci cilvēki smagi ievainoti, divi no upuriem – vēl arvien cīnās par dzīvību. Tāda ir Vircburgas traģēdijas asiņainā statistika.
Uzbrukumu tikai dažas dienas pēc Nicas terorakta Francijā paveicis nepilngadīgais bēglis no Afganistānas. Vācijas Iekšlietu ministrija, kā arī Vācijas kancleres kancelejas vadītājs atzīst - pirms uzbrukuma uzņemtais video, ko pēcāk izplatīja teroristiskā organizācija “Islāma valsts” jeb “Daīš”, ir īsts. Tajā redzamais Muhameds Riāzs ar nazi rokās stāsta, ka viņš ir Vircburgas uzbrukuma pastrādātājs. Lielākoties tiek runāts puštu valodā - viena no divām Afganistānas oficiālajām valodām. Taču uzbrucēja dialektā lingvisti norāda uz vārdiem, kas drīzāk raksturīgi puštu runātājiem Pakistānas pusē. Un tas ir vēl viens iemesls jautājumiem par dienestu spēju pārbaudīt bēgļu patieso izcelsmi un viņu personiskos motīvus.
Iekšlietu ministrs Tomas de Mezjērs pēc traģēdijas Vircburgā atkārtojis to, ko viņa resors paziņoja jau pēc Nicas terorakta – palielinās tā dēvēto vientuļo vilku teroraktu draudi; arī to, ka Vācija ir terorisma mērķis.
Vienlaikus amatpersonas cenšas noraidīt saistību starp bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem un terora draudiem. Bet Vācijas kancleres runas vīrs brīdinājis, ka ir bīstami vērst aizdomas pret visiem bēgļiem.
17 gadīgais Muhameds Riāzs, saskaņā ar starptautiskām konvencijām un Eiropas likumdošanu, ir nepilngadīgais. Viņš bija viens no 96 000 nepilngadīgo personu, kas bez pieaugušo pavadības ieradās Vācijā pērn.
Ja izmeklēšana pierādīs, ka viņš melojis par izcelsmes valsti, tam būs saprotams izskaidrojums. Personām no Pakistānas bēgļu statuss tiek piešķirts ļoti retos gadījumos. Daudz lielākas iespējas, saņemt patvērumu, uzdodoties par pilsoni no Afganistānas.
Vai Vācija to var?
„Deutschland kann das“ – Vācija to var. Tas ir informācijas kampaņas sauklis. Plakātos redzamie imigranti redzami aprūpes vai glābšanas dienestu darbā. Vācijas sabiedrība apzinās, ka pēckara dzimstības buma paaudzes uzturēšanai Eiropas zemās dzimstības apstākļos nepieciešams piesaistīt daudz darbspējīgu iebraucēju. Tomēr līdz šim izrādījies, ka jaunais imigrantu vilnis ievērojami atšķiras no agrākajiem strādāt un iekļauties motivētajiem ienācējiem no Turcijas.
Bāde-Gotesberga Bonnas pievārtē ir viens no iebraucēju magnētiem. Arābu un persiešu valoda tās centrā dažkārt dzirdama biežāk par vācu. Arī paziņojumi par mēbelētam istabām un dzīvokļiem, kā arī daudzi uzraksti veikaliņos un darbnīcās, ir vāciešiem nesaprotamajā arābu rakstā.
Vācijas amatpersonas apzinās briestošo problēmu. Pirms dažiem mēnešiem pieņemts arī jauns federālais likums par integrāciju. Bēgļiem nodrošinās intensīvu valodas un profesionālo apmācību. Radīs simts tūkstošus subsidēto mazalgas darba vietu. Arī bēgļu izmitināšanu plānos tā, lai nepieļautu kompaktas apdzīvotības jeb geto veidošanos. Tie, kas patvaļīgi pārcelsies citviet, zaudēs piekļuvi pabalstiem.
