Uzbrukumos Turcijā gājuši bojā trīs drošības dienestu darbinieki; vismaz 30 ievainoti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Turcijā ir notikuši kārtējie uzbrukumi policijas un armijas pārstāvjiem. Visticamāk, tos ir veikuši kurdu nemiernieki. Uzbrukumos ir gājuši bojā trīs drošības dienestu darbinieki un vismaz 30 ir ievainoti. Šie incidenti draud vēl vairāk saasināt attiecības starp turkiem un kurdiem, kuri dzīvo Turcijā.

Jaunākais uzbrukums Turcijas varas pārstāvjiem notika valsts austrumu reģionā. Tas tika veikts, izmantojot traktoru, kas bija pielādēts ar divām tonnām sprāgstvielu. Sprādzienā cieta policijas iecirknis Agrijas provincē, kas robežojas ar Irānu, paziņojumā norāda apgabala gubernators. Ir gājuši bojā divi policisti un vēl 24 tika ievainoti.

Atsevišķs uzbrukums tika veikts arī Turcijas dienvidos esošajā Mardinas provincē, kur armijas transportlīdzeklis ir detonējis sprāgstvielu. Šajā incidentā ir gājis bojā viens karavīrs un astoņi ir ievainoti.

Visos šajos uzbrukumos Turcijas varas iestādes vaino kurdu partijas bruņoto spārnu. Kopš jūlija vidus dažādu incidentu un teroraktu skaits Turcijā ir būtiski pieaudzis. Kopumā mazāk kā mēneša laikā ir gājuši bojā jau 16 karavīri un policisti. Tādēļ armija ir sākusi uzbrukumus pret kurdu pozīcijām Irākas ziemeļos un Sīrijā. Abas valstis atrodas Turcijas kaimiņos.

Turcijas gaisa uzbrukumus pret islāma teroristiem Sīrijā un kurdiem Irākā īpaši sasauktajā sanāksmē atbalstīja arī pārējās NATO valstis. Ankara ir arī nesen ļāvusi Amerikas Savienotajām Valstīm izmantot savas armijas bāzes gaisa uzlidojumu veikšanai Sīrijā.

Tomēr Eiropa vairākkārt ir izteikusi bažas, ka, vēršoties pret bruņotajiem kurdiem, Turcija draud pārtraukt 2013. gadā noslēgto pamieru starp turkiem un kurdiem. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vairākkārt sarunās ar Turcijas valdību ir norādījuši, ka ir nepieciešams darīt visu, lai saglabātu iepriekš noslēgto pamieru.

Bet Turcijas prezidents Radžips Tajips Erdogans jau ir paziņojis, ka pamiera ievērošana esošajos apstākļos vairs neesot iespējama. Viņš ir arī aicinājis parlamentu atcelt imunitāti tiem deputātiem, kuri tiek turēti aizdomās par saikni ar bruņotajiem kurdiem.

Savukārt kurdu partijas pārstāvji saka, ka valdība izmanto cīņu ar islāma teroristiem kā piesegu, lai veiktu uzbrukumus kurdiem. Jāpiebilst, ka bruņots konflikts starp turkiem un kurdiem kopš 1984. gada ir prasījis aptuveni 40 tūkstošu cilvēku dzīvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti