Uz Uzbekistānas prezidenta amatu pretendē četri kandidāti, taču jau tagad uzvaru prognozē ilgus gadus pie varas esošajam līderim Islamam Karimovam, kurš varas krēslā atrodas jau 25 gadus.
Uzvara vēlēšanās Karimovu padarīs par vienu no pasaules ilgāk valdošajiem valsts līderiem, kurš būs spējis saglabāt prezidenta posteni vairāk nekā 30 gadu. Jau tagad Karimovs ir arī vecākais līderis visu citu bijušo PSRS republiku vadītāju starpā.
Uzbekistāna ir Centrālāzijas visapdzīvotākā valsts, kurā mīt ap 30 miljonu iedzīvotāju, lielākā daļa ir musulmaņi.
Uzbekistāna tiek uzskatīta par vienu no pasaulē represīvākajām zemēm, kurā būtiski tiek slāpēta opozīcija - tā ir vai nu ieslodzīta cietumā, vai arī dzīvo ārzemēs. Cilvēktiesību organizācijas lēš, ka Uzbekistānā cietumā varētu atrasties vairāk nekā 10 000 politisku vai reliģisku iemeslu dēļ apcietinātu cilvēku. Karimovs līdz šim uzstājis, ka tas ir valsts drošības vārdā, jo Uzbekistānu apdraudot radikāla islāma idejas.
Prezidenta vēlēšanās nebija ļauts piedalīties nevienam neatkarīgajam kandidātam. Pārējie trīs, kuri sacenšas ar Karimovu, nāk no oficiāli reģistrētām partijām un arī priekšvēlēšanu maratonā nav atļāvušies kritizēt esošo līderi.
Vēlēšanu gaitai seko līdzi teju 80 000 vietējo un 300 ārvalstu novērotāju, taču ziņo, ka varas iestādes nav izsniegušas akreditācijas daudziem ārvalstu medijiem, tādējādi liedzot sekot līdzi notikumiem uz vietas. Daudzos posteņos dežūrē kārtības sargi. Aģentūras "Reuters" sazvanītie cilvēki, tā kā tā nav saņēmusi akreditācijas atļauju, vēstījuši, ka daudzviet drošības uzraugu ir vairāk nekā pašu vēlētāju.
ASV un daudzas Eiropas valstis Uzbekistānu uzlūko kā stratēģisku partneri gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Uzbekistāna ir kaimiņos Afganistānai, arī NATO kravas uz Afganistānu un atpakaļ šķērso Uzbekistānas teritoriju.
Karimova atrašanās pie varas patlaban garantē zināmu stabilitāti un paredzamu politisko kursu, taču pēdējā laikā jautājumus raisa viņa veselības stāvoklis, līdz ar to pastāv iespēja, ka drīzumā kādam būs viņu jāaizstāj.
Uzbeku izcelsmes cilvēktiesību aktīvisti kritizē Rietumus, ka par spīti tam, ka nevienas no līdzšinējām prezidenta vēlēšanām nav bijušas uzskatītas par pilnīgi godīgām un demokrātiskām, turpina pievērt acis uz Karimova diktātu, kas, viņuprāt, stiprina līdera patvaļu un var novest pie liela sabiedrības protesta sprādziena.
Uzbekistāna jau ilgstoši ir arī Eiropas Savienības fokusā, turpina saņemt finansiālu palīdzību dažādām attīstības programmām. Arī tagad Brisele izstrādā sadarbības plānu nākamajiem pieciem gadiem.
Uzbekistāna turpina arī uzturēt visai ciešas attiecības ar Krieviju, taču neiesaistās ciešākos līgumos nedz ar Maskavu, nedz Briseli.
