Daudzas cilvēktiesību organizācijas pasaulē šos izteikumus nodēvējušas par ļauniem un absurdiem un apkaunojumu visai cilvēcei. Ungāru politiķi jau iepriekš nav skopojušies ar asiem izteikumiem par migrāciju, bet šie pēdējie tiek uzskatīti par neredzēti rupjiem.
Ungārs Giorgijs Šopflins pirms ievēlēšanas Eiropas Parlamentā bija raidorganizācijas BBC žurnālists un universitātes pasniedzējs. Viņš pārstāv premjerministra Viktora Orbana konservatīvo partiju „Fidez”, Eiropas institūcijā ir ievēlēts atkārtoti un strādā jau vairākus sasaukumus. Par spīti viņa pieredzei deputāts ir pamanījies nonākt asās kritikas krustugunīs pēc tam, kad interneta sociālās saziņas vietnē „Twitter” reaģēja uz organizācijas „Human Rights Watch” Eiropas mediju direktora Endrjū Strolaina kritiku par to, ka uz Ungārijas – Serbijas robežas izvietoti dārzeņi, kuros izgrebtas cilvēku sejas, lai tādējādi aizbaidītu imigrantus, kas meklētu iespēju ienākt valstī. Deputāts Šopflins norādījis, ka cilvēku sejas atainot islāma kultūrā ir aizliegts, tādēļ tā vietā varētu izvietot uz mietiem uzspraustas cūku galvas.
Šie ieraksti tviterī izsaukuši milzīgu reakciju. Deputātam Šopflinam izteikti nāves draudi, savukārt dažādi Eiropas ekstrēmisti un pret islāmu vērstas grupas nosūtījušas atbalsta vēstules ar uzmundrinājuma vēstījumiem.
Endrjū Strolains norāda, ka patiesībā deputāta izteikumi ir tikai viena no problēmām, un tie būtībā piesedz to realitāti, kas nemainīgi risinās katru dienu:
„Ideja novietot cūku galvas pie robežas ir ideja, koncepts, kas pats par sevi ir neglīts un ļauns, taču tas, kas patiesībā notiek uz Ungārijas robežas, ir vēl briesmīgāk. Ungāru drošības sargi piekauj cilvēkus, ieskaitot sievietes un bērnus, varmācīgi grūž cilvēkus atpakaļ, un tas ir daudz, daudz nopietnāk.”
Savukārt deputāts Giorgijs Šopflins atspēko kritiku, sakot, ka viņš vēlējies pievērst uzmanību nelegālajai robežšķērsošanai. Lūk, viņa teiktais radio sadarbības tīklam „Euranet Plus”:
„Drūmā realitāte, ko ārvalstu mediji absolūti atsakās ieraudzīt, ir tā, ka žogs uz robežas ir nevis tādēļ, lai atvairītu cilvēkus, bet lai brīdinātu viņus, ka Ungārijā nevar ienākt bez dokumentiem. Galvenais vēstījums ir – nenāciet šeit, ejiet uz oficiālajiem robežu šķērsošanas punktiem, kā to paredz Šengenas zonas un Dublinas nosacījumi.”
Pirms gada Ungārija piedzīvoja negaidītu imigrācijas šoku, kad milzīgs cilvēku skaits izmantoja tā saukto Balkānu ceļu, lai no Turcijas puses iekļūtu Eiropā. Tūkstošiem migrantu pulcējās Ungārijas dzelzceļa stacijās un uz ceļiem, lai dotos tālāk uz Vāciju. Ungārija uz to reaģēja, straujā tempā uzbūvējot metāla žogu uz robežas ar Serbiju. Tas izraisīja lielu satraukumu kaimiņvalstīs, īpaši Slovēnijā, tā kā cilvēki meklēja citus ceļus, kā iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Tagad migrantu skaits, kuri ierodas Ungārijā, ir ļoti strauji krities. Gan uzceltā žoga dēļ, gan tas ir saistīts ar Eiropas Savienības un Turcijas vienošanos, kas paredz, ka Turcija patur Sīrijas bēgļus savā teritorijā, bet pārējos, kam nepienākas patvērums, sūta uz mītnes zemēm.
2. oktobrī Ungārijā notiks referendums par to, vai Eiropas Savienībai ir tiesības noteikt valstij uzņemamo bēgļu skaitu un vai tas ir iespējams bez nacionālā parlamenta piekrišanas.
