Ukrainas varasiestādēm un medijiem turpinot ziņot par Krievijas karavīru aktivitātēm Ukrainas teritorijā, Krievijas laikraksts „Nezavisimaja Gazeta” vēsta, ka Rostovas apgabala Kamenskas-Šahtinskas pilsētas apkaimē Krievijā tiek sakopoti vairāki tūkstoši karavīru un uz turieni tiek sūtīti tanki.
Šī pilsēta atrodas netālu no tā abu valstu robežas posma, kas nav Kijevas kontrolē. Par to izdevums ziņo, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, kas ir tuvi karavīru radiniekiem no Pleskavas apgabala, no kurienes nesen tika ziņots par slepenām desantnieku bērēm, kas varētu būt gājuši bojā Ukrainā.
„Nezavisimaja Gazeta” avoti un preses pārstāvji arī esot apstiprinājuši Kijevas ziņoto, ka Doņecku savās rokās pārņēmuši Krievijas karavīri, kaut Maskava kategoriski noliedz, ka jebkādā veidā būtu militāri iesaistīta. Radiostacijas „EhoMoskvi” un telekanāla „Doždj” žurnālists Timurs Oļevskis, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, arī pavēstījis, ka Donbasā parādījušās Krievijas armijas regulārās daļas.
Tie vairs nav teroristi,” paziņojušas Ukrainas amatpersonas, norādot, ka apsver iespēju mainīt bruņoto spēku operācijas taktiku. Tas notiek laikā, kad prokrieviskie kaujinieki paplašina uzbrukumus valsts dienvidaustrumos un pat NATO neoficiāli atzīst to pārākumu pār valdības spēkiem.
Pēc tam, kad simtiem ukraiņu karavīru nonāca separātistu ielenkumā pie Ilovajskas un Kijeva pirmo reizi oficiāli paziņojusi par Krievijas karaspēka ienākšanu valstī, tika nolemts pārveidot pretterorisma operācijas taktiku, taču ieviest karastāvokli valstī amatpersonas neplāno.
Vācijas izdevums “Spiegel” vēsta, ka NATO esot neoficiāli atzinusi, ka Kijeva faktiski zaudējusi karu valsts dienvidaustrumos. Tiek uzsvērts, ka spēku pārsvars reģionā mainījies pēc tam, kad Krievija pastiprinājusi militāro atbalstu separātistiem.
Tie bija krievi – mēs viņus redzējām savām acīm. Viņi šāva uz mums no Krievijas robežas,” žurnālistiem apgalvoja kāds ukraiņu karavīrs.
Prokrieviskie kaujinieki šajās dienās patiešām gūst vērā ņemamus panākumus, bet Ukrainas spēku atkāpšanās no iepriekš ieņemtajām pozīcijām notiek ar pamatīgiem zaudējumiem. Tiek uzskatīts, ka pēc Novoazovskas sagrābšanas par nākamo separātistu mērķi varētu kļūt Mariupole un pat citas Azovas jūras piekrastes pilsētas ceļā uz Moldovas reģionu Piedņestru.
Pēc dažu ekspertu viedokļa, šāda plaša separātiska reģiona izveidošana varētu atbilst kādreizējam Krievijas impērijas robežām. Un par šādām ambīcijām varētu liecināt arī Maskavas pēdējo dienu īpaši naidīgā retorika. Prezidents Vladimirs Putins pat aicinājis piešķirt valsts statusu Austrumukrainai, un tādas kļuvušas arī nelokāmas separātistu prasības diplomātiskajās sarunās.
ANO Bēgļu aģentūra šajā laikā izplatījusi paziņojumu, ka, pasliktinoties situācijai Ukrainas dienvidaustrumos, patvērumu citviet valstī bija spiesti meklēt 117 tūkstoši cilvēku, bet vēl 170 tūkstoši devušies bēgļu gaitās pāri robežai uz Krieviju. Tomēr drošas vietas atrašana nav viegls uzdevums. Infrastruktūra un pamatpakalpojumi reģionā ir iznīcināti, un sīvajās apšaudēs civiliedzīvotāji netiek saudzēti.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
