Ukrainas jauno valdību, visticamāk, veidos trīs partijas (precizēts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas jauno valdību nevarēs veidot tikai Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Ukrainas premjera Arsēnija Jaceņuka vadītās partijas, liecina Ukrainas vēlēšanu rezultāti brīdī, kad ir saskaitītas gandrīz visas balsis. Abas partijas teorētiski var veidot valdību, taču tām kopā būs niecīgs vairākums parlamentā, tāpēc, lai nodrošinātu stabilitāti, talkā varētu tikt aicināts vēl kāds politiskais spēks.

Iepriekšējās dienās, uzreiz pēc svētdien notikušajām vēlēšanām šķita, ka jauno valdību varēs veidot Jaceņuka vadītā „Tautas fronte” un Petro Porošenko bloks, kas saņēma mazliet mazāk balsu kā valsts premjera partija. Taču pašreiz top skaidrs, ka šīm partijām būs vien niecīgs vairākums Augstākajā Radā.

Saskaņā ar pašreizējiem rezultātiem premjerministra Arsenija Jaceņuka partija "Tautas fronte" ieguvusi 22,22% balsu, bet valsts prezidentu Petro Porošenko atbalstošā partija "Petro Porošenko bloks" - 21,82% balsu.

Trešajā vietā Ukrainas parlamenta vēlēšanās ir Ļvivas mēra Andrija Sadovija vadītā „Pašpalīdzība” ar 11,03% vēlētāju atbalstu. Pats Sadovijs gan nekandidēja, taču sarakstā bija brīvprātīgo bataljonu cīnītāji Austrumukrainā un citi cilvēki, kas līdz šim politiskajā vidē nebija zināmi. „Pašpalīdzība”, kas tāpat kā Porošenko un Jaceņuka partijas ir proeiropeiski noskaņotas, pagaidām nesteidzas sēsties pie valdības veidošanas sarunu galda, norādot, ka jāsagaida visi vēlēšanu rezultāti.

Tāpat parlamentā iekļuvis „Opozīcijas bloks”, kurā sapulcējušies bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieki. Šo sarakstu vadīja bijušais vicepremjers Jurijs Boiko, un tas saņēma 9,3% atbalstu.

Kreisi nacionālistiskā un prorietumnieciskā "Oļega Ļaško Radikālā partija" saņēmusi 7,44% balsu, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija "Tēvzeme" ("Batjkivščina") - 5,69% balsu.

Pārējie saraksti nav pārvarējuši 5% barjeru iekļūšanai parlamentā pēc partiju sarakstiem, bet šai barjerai ir tuvu Oļega Tjagņiboka nacionālistiskā partija "Brīvība" ar 4,73% balsu. 

Šie rezultāti arī liecina, ka parlamenta vēlēšanās vairāk nekā pusi balsu ieguvušas prorietumnieciskās partijas.

Vēlēšanas nenotika Krievijas anektētajā Krimas pussalā, kā arī separātistu kontrolētajās teritorijās Doņeckas un Luganskas apgabalos, tāpēc ievēlēto deputātu skaits būs mazāks par 450.

Vēlēšanas notika pavisam 198 vēlēšanu apgabalos. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem no visiem vēlēšanu apgabaliem tajos ir nobalsojuši 52,42% visu vēlētāju.

Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bija Ļvovas apgabalā - 70,00%, Ternopoles apgabalā - 68,28%, Volīnijas apgabalā - 64,85%, Ivanofrankovskas apgabalā - 63,73%.

Viszemākā vēlētāju aktivitāte bija Doņeckas apgabalā - 32,40%, Luganskas apgabalā - 32,87%, un Odesas apgabalā - 39,52%. Kijevā nobalsojuši 55,86% vēlētāju.

Parlamenta Augstākās radas (Augstākās padomes) deputātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Lai arī vēlēšanu rezultāti iepriekšējās dienās nebija skaidri, bija skaidrs, ka uzvaru ir svinējuši proeiropeiskie spēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti