Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka kaujinieki arī speciāli apšauda lidmašīnas nokrišanas vietu.
Neilgi pēc ziņām par Ukrainas bruņoto spēku panākumiem, tostarp ieiešanu Torezas un Šahtarskas pilsētās, kas atrodas netālu no notriektās pasažieru lidmašīnas avārijas vietas, kā arī stratēģiski svarīgas augstienes ieņemšanu, prokrieviskie kaujinieki sākuši plašus pretuzbrukumus.
Pagaidām Ukrainas armijai tomēr izdodas noturēt ieņemtās pozīcijas. To, ka kaujas par apdzīvotajām vietām joprojām turpinās, Doņeckā atzinis arī viens no redzamākajiem kaujinieku militārajiem līderiem Igors Girkins, kurš kopā ar saviem padotajiem pagājušajā mēnesī aizbēga no Slovjanskas.
„Es nevērtēšu izredzes, ņemot vērā, ka ne par visām operācijām ir skaidrība, taču varu teikt vienu – pretinieks kaujā sūta visu, kas vien ir pieejams, lai ielenktu mūsu spēku grupu Doņeckas pievārtē,” pauda Girkins.
Apšaudīta arī pati Doņecka – vairāki lādiņi trāpījuši augstceltnēm un ir ziņas par bojāgājušajiem. Turklāt situācija lielajās pilsētās kļūst sliktāka, jo ir problēmas ar iespēju tās pamest.
Ukrainas Nacionālās drošības padomes runasvīrs Andrijs Lisenko norādīja, ka Doņeckas apšaudīšana turpinās, civiliedzīvotāji iet bojā.
„Mums ir informācija, ka kaujinieki ne tikai aiztur cilvēkus, bet pat izmanto bērnus kā dzīvos vairogus. Viņi pilnībā kontrolē situāciju un neļauj iedzīvotājiem pamest apdzīvotās vietas. Piemēram, Luganskā kaujinieki bloķē visas izejas no pilsētas un neļauj nevienai mašīnai izvest cilvēkus no turienes,” sacīja Lisenko.
ANO bēgļu organizācijas dati liecina, ka aktīvās karadarbības zonu pašlaik izdevies pamest vismaz 80 tūkstošiem cilvēku. Pastāv bažas, ka, šim skaitlim palielinoties, varētu sākties problēmas ar bēgļu nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm. Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
