Dienas notikumu apskats

Vairāk nekā miljons britu aicina atcelt plānoto Trampa vizīti Londonā

Dienas notikumu apskats

Austrijā liedz sabiedrībā iziet ar nosegtu augumu un seju

Ukrainas austrumos piedzīvotas asiņainākās sadursmēs pēdējās nedēļās

Ukrainā uzliesmo asiņainākās kaujas pēdējās nedēļās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ukrainas austrumos piedzīvotas asiņainākās sadursmēs pēdējās nedēļās. Uzliesmojot kaujām, bojā gājuši vairāki ukraiņu karavīri. Kijeva un prokremliskie separātisti par situācijas saasināšanos apsūdz viens otru.

Sadursmes starp Ukrainas armiju un prokremliskajiem kaujiniekiem uzliesmojušas uz frontes līnijas Ukrainas austrumos pie Avdijivkas pilsētas. Kijeva apsūdzēja prokremliskos kaujiniekus, ka viņi svētdien, 29.janvārī, no rīta sākuši ukraiņu armijas pozīciju apšaudīšanu ar mīnmetējiem un artilēriju, un tad divas kaujinieku grupas sākušas uzbrukumu, kas esot atvairīts. Tomēr sadursmes turpinājušās arī pirmdien.

Svētdien Kijeva paziņoja, ka bojā gājuši pieci karavīri, bet pirmdien – ka miruši vēl divi, kā arī vēl vairāki ievainoti.

Tikmēr prokremliskie separātisti par uzbrukumiem apsūdzējuši Ukrainas armiju, paziņojot, ka svētdien gāja bojā viens kaujinieks un ka dzīvību zaudējuši arī divi civiliedzīvotāji.

Abas puses regulāri viena otru apsūdzējušas par divus gadus ilgušā pamiera pārkāpšanu, kas noslēgts Minskas vienošanās ietvarā. Ugunspātraukšanas režīms tiek periodiski atjaunots. Pēdējo reizi decembrī, kad Ukrainas armija ar prokremliskajiem kaujiniekiem panāca vienošanos par jaunu pamieru. Aizvadīto divu dienu sadursmes ir intensīvākās kopš pamiera noslēgšanas.

Kauju saasināšanos šodien nosodīja arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko vizītes laikā Berlīnē, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Ukraiņu mediji citē Merkeli sakām, ka situācija uz frontes līnijas Ukrainas austrumos ir satraucoša, un ka pēdējie notikumi liecina, ka „ugunspārtraukšanas režīms praktiski neeksistē, un joprojām iet bojā karavīri.”

Paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai, Merkele uzsvēra, ka Minskas vienošanos izpildei, kas paredz arī situācijas politisku noregulējumu Ukrainas austrumos, nav alternatīvu.

Kopīgajā preses konferencē ar Merkeli arī Porošenko uzsvēra, ka Kijeva ir apņēmusies izpildīt Minskas vienošanās, un apsūdzēja Krieviju par to nepildīšanu. „Mēs uzskatām, ka pašlaik ir vajadzīga izlēmīga un vienota rīcība. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība, lai motivētu Krievijas pusi sēsties pie sarunu galda, lai motivētu pilnā apmērā īstenot Minskas vienošanās, it īpaši drošības jomā. Gadījumā, ja tas nenotiks, mēs atbalstām sankciju saglabāšanu pret Krieviju, un, ja nepieciešams, sankciju pastiprināšanu,” teica Porošenko.

Sadursmes Ukrainas austrumos uzliesmoja dienu pēc pirmās telefonsarunas starp jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Baltais nams paziņoja, ka telefonsaruna bija „nozīmīgs sākums” attiecību uzlabošanai starp abām valstīm. Trampa paziņojumi par vēlmi uzlabot attiecības ar Kremli radījuši satraukumu Kijevā, kas paudusi cerību, ka ar ASV sadarbība ar Ukrainu turpināsies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti