Daudzi no bijušajiem specvienību kaujiniekiem jau guvuši patvērumu Krievijā. Bet tikmēr Maidanā bojā gājušo radinieki un viņu advokāti uzskata, ka varas iestādes nepietiekami iesaistās noziegumu izmeklēšanā.
Pieci uz apsūdzēto sola, 21 - meklē
2014. gada februārī, kad Maidana protesta akcijas bija sasniegušas savu kulmināciju, Kijevas centrā specvienību kareivji atklāja uguni uz protestētājiem.
Tieši 20. februāra rītā nedaudz vairāk kā divu stundu laikā nogalināti tika 45 mītiņu dalībnieki un divi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Trīs gadus vēlāk brīvprātīgajiem ir izdevies apkopot tās dienas notikumus, vairāk nekā divu stundu ilgā videomateriālā vienkopus saliekot gan materiālus no videonovērošanas kamerām, gan no televīzijas pārraidēm, gan no Maidana dalībnieku uzņemtajiem video.
Kā norāda ukraiņu prese, jau vairāk nekā gadu turpinās tiesas sēdes tā dēvētajā "Berkutu melnās rotas" lietā. Bojā gājušo tuvinieki un viņu aizstāvji uzskata, ka ātru risinājumu šajā lietā sasniegt neizdosies, tāpat kā neizdosies saukt pie atbildības nozieguma pasūtītājus un reālos pastrādātājus.
Pašlaik uz apsūdzēto sola ir nonākuši tikai pieci bijušie specvienības "Berkut" Kijevas nodaļas kaujinieki. Vēl 21 aizdomās turētā persona atrodas meklēšanā.
Reāls notiesājošs spriedums pasludināts tikai vienai personai – vienai no tā dēvētajām "tituškām" jeb civilās drēbēs tērptiem jauniešiem, kuri protesta laikā bieži vien iesaistījās sadursmēs ar Maidana aizstāvjiem.
Aizdomās turētie tiek pie Krievijas pilsonības
Kā šodien paziņojis Ukrainas Ģenerālprokuratūras īpašo izmeklēšanas departamenta vadītājs Sergejs Gorbatjuks, ir kļuvis zināms, ka vēl divi slepkavībās aizdomās turēto specvienības "Berkut" kareivji ir ieguvuši Krievijas pilsonību. Līdz ar to Krievijas pilsonību pašlaik saņēmuši jau 14 kareivji, bet vēl diviem piešķirta patvērums.
Krievijas Ģenerālprokuratūra ir atteikusies izdot šīs personas tiesāšanai, taču ir gatava uzsākt veikt izmeklēšanu starptautisko normu ietvaros.
Ukrainas puse gan turpina uzstāt, ka berkutiešiem nav atņemta Ukrainas pilsonība, tāpēc Krievijas pilsonība ir piešķirta nepamatoti. Tas nozīmē, ka Ukrainai arī turpmāk ir tiesības saukts šīs personas pie atbildības un aizmuguriski notiesāt.
Arvien neskaidrības par saspīlējumu
Kā norāda ukraiņu izdevums "Pravda", Maidana slepkavību lieta tā arī nav spējusi kļūt par valsts "Lietu Nr.1", jo no Ģenerālprokuratūras, Nacionālās drošības padomes, Iekšlietu ministrijas un prezidenta Petro Porošenko puses netiekot darīts pietiekami daudz, lai izmeklēšana virzītos uz priekšu ātrāk.
Tā, piemēram, izmeklēšana joprojām nav spējusi noskaidrot, kā tieši sākās saspīlējums Kijevas centrā, jo šādu informāciju nesniedzot ne tikai bijušie spēka struktūru pārstāvji, bet arī paši Maidana protestu rīkotāji.
Līdz šim izmeklētāji atklājuši, ka apšaude notikusi gan no specvienību puses, gan no Maidana aizstāvju pozīcijām.
Tāpēc visai izplatīta ir versija arī par trešo, nenoskaidroto spēku, kas arī varētu būt kalpojis par iemeslu vardarbības eskalācijai.
Grib precizēt likumu par aizmugurisko tiesāšanu
Runājot par to, kad tieši varētu sākt tiesāt augstu stāvošos pret Maidana akcijas dalībniekiem sarīkoto noziegumu organizatorus, Ukrainas ģenerālprokuros Jurijs Lucenko paziņojis -
tas būs iespējams tikai pēc tam, kad tiks precizēts likums par aizmugurisko tiesāšanu. Pašlaik šis likums atrodas izskatīšanā parlamentā.
Lucenko norādījis, ka tiesai ir nosūtīti apsūdzības raksti pret aptuveni 220 personām, kuru vidū ir arī bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, ekspremjers Mikola Azarovs, bijušais ģenerālprokurors Viktors Pšonka, bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, specvienības "Berkut" komandieris Sergejs Kusjuks un citi.
