Lai arī Ukrainas austrumos jau kādu laiku spēkā ir pamiers, joprojām tiek saņemtas ziņas par atsevišķām apšaudēm un provokācijām. Par to ziņo gan ukraiņu, gan separātisko kaujinieku pārstāvji.
Ukrainas pretterorisma operācijas preses pārstāvis Anatolijs Steļmahs pirmdien paziņojis, ka pēdējā laikā ir novērota pretinieku izlūkošanas un diversiju grupu aktivizēšanās, īpaši Mariupoles tuvumā. Iepriekš ne reizi vien izskanējuši apgalvojumi, ka tieši Mariupole varētu būt nākamais kaujinieku mērķis.
Jau marta sākumā bijušais Ukrainas ģenerālštāba vadītāja vietnieks viceadmirālis Igors Kabaņenko brīdināja, ka, viņaprāt, dažādas stratēģiskās mācības Krievijā un spēku koncentrēšana Krimā liecinot par to, ka Krievija varētu gatavot plaša mēroga operāciju pret visu Ukrainu, izmantojot gan aviāciju, gan sauszemes, gan jūras spēkus.
Par iespējamo kaujinieku uzbrukumu ar Krievijas atbalstu vēl pirms dažām dienām brīdināja arī Augstākās Radas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Parubijs. Tagad Ukrainas jūras spēku štāba komandieris, kontradmirālis Andrejs Tarasovs gan izteicies, ka uzbrukums no jūras ir uzskatāms par potenciālu risku, taču krievu spēki neesot pietiekami, lai īstenotu plašu desanta izsēdināšanas operāciju. Tarasovs arī paudis pārliecību, ka ukraiņu spēki vismaz uzbrukumam no jūras būs sagatavoti.
Bet tikmēr Ukraina turpina stiprināt savus bruņotos spēkus. Ukraiņu spēku apmācību jau ir uzsākuši 35 britu militārie instruktori. Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs pirmdien paziņojis, ka aprīļa vidū viņiem piebiedrosies arī 290 amerikāņu desantnieki.
Amerikāņu militārpersonas trīs reizes pa astoņām nedēļām apmācīs pa 300 Nacionālās gvardes kareivju, ar kuriem pēc tam piedalīsies kopīgās apmācībā Ļvovas apgabalā. Ministrs arī paskaidrojis, ka pēc apmācībām Nacionālās gvardes vienības saņemšot arī īpašu munīciju un sakaru līdzekļus.
Vienošanās par amerikāņu vienību nosūtīšanu uz Ukrainu paredzēja apmācības uzsākšanu jau martā, taču ASV spēku pavēlniecība Eiropā izlēma spēku izvietošanu uz laiku atlikt, lai būtu iespēja pārliecināties par Minskas vienošanos izpildi.
Šajās dienās Kijevā gaida ierodamies ASV Kongresa pārstāvju delegāciju, arī Kongresa pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejas vadītājs Viljams Tornberijs un apakšpalātas republikāņu līderis Kevins Makkartijs.
Vizītes priekšvakarā kongresmene no Ohaio štata Mārsija Kaptura paudusi viedokli, ka ASV prezidents Baraks Obama jau tuvākajā laikā varētu pieņemt lēmumu par bruņojuma piešķiršanu Ukrainai.
Kaptura gan atzīst, ka Obamam lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams laiks, vienlaicīgi norādot, ka ir nepieciešams ar visiem pieejamiem līdzekļiem aizsargāt ukraiņu pilsētas un robežas, jo neviens nevar prognozēt, ko domā Krievijas militārie stratēģi. Kongresmene arī uzsver, ka Savienotās Valstis ir gatavas sliktākajam scenārijam Krievijas un Ukrainas attiecībās.
Bija plānots, ka pirmdien Kijevā ieradīsies arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Taču Junkers vizīti atcēlis veselības problēmu dēļ, bet Mogerīni Ukrainu neapmeklēs, jo šī bija plānota viņas un Junkera kopējā vizīte.
Jau vēstīts, ka par letālā bruņojuma piegādēm Vašingtonā sāka runāt jau februārī, taču pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta tikšanās lēmumu pieņemšana tika atlikta. To pamatoja ar iespēju ļaut izpildīt Minskā panākto vienošanos par pamieru. Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka Ukraina jau vienojusies par militāru palīdzību ar 11 Eiropas Savienības valstīm.
Neraugoties uz visiem starptautiskās sabiedrības centieniem panākt pamiera ievērošanu konflikta plosītajos Ukrainas austrumos, vairākos frontes sektoros turpinās sadursmes.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpina pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
