Radikālā partija tiek vainota arī pirmdien notikušajās vardarbīgajās sadursmēs pie Augstākās Radas ēkas, kurās bojā gājušo karavīru skaits sasniedzis trīs. Bet tikmēr Ukrainas austrumos jaunā mācību gada sākumā jau vairākas dienas spēkā ir pamiers.
Ukraina turpina atkopties pēc pirmdien notikušajām negaidītajām protesta akcijām Kijevas centrā. Pret izmaiņām konstitūcijā protestējoši aktīvisti iesaistījās sadursmēs ar milicijas un Nacionālās gvardes karavīriem, un granātas sprādzienā cieta vairāk nekā 120 cilvēki. Otrdien slimnīcā no gūtajām traumām miris jau trešais karavīrs.
Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Šokins otrdien paziņoja, ka kopējā izmeklēšanas grupa uzskata, ka pie parlamenta ēkas tika gatavots terora akts. 18 personas ir aizturētas un tiek meklēti provokāciju pasūtītāji. Drošības iestādes uzskata, ka mītiņu organizēja politiskās partijas „Brīvība”, Ukrop”, Ukrainas Radikālā partija un citas organizācijas. Vairāki no akcijas dalībniekiem, tostarp bijušie parlamenta deputāti, jau ir izsaukti uz nopratināšanu.
Jau tūlīt pēc pirmdien notikušā balsojuma parlamentā par izmaiņām konstitūcijā un varas decentralizāciju izskanēja ziņas par valdošās koalīcijas šķelšanos. Otrdien šādas ziņas guvušas apstiprinājumu un no koalīcijas ir izstājusies Oļega Ļaško vadītā Radikālās partijas frakcija. Ļaško paziņojis, ka vakardienas balsojuma laikā koalīcija esot apvienojusies ar opozīcijas bloku un oligarhu interešu pārstāvjiem. Tieši tāpēc savas vicepremjera pilnvaras noliek arī partijas pārstāvis valdībā Oļegs Voščevskis.
Tikmēr Jūlijas Timošenko vadītā partija „Batkivščina”, kas pirmdien arī balsoja pret izmaiņām konstitūcijā, no koalīcijas izstāties negatavojoties. Arī Radikālās partijas paziņojums tai esot bijis pārsteigums, jo oficiāli koalīcijas sēdē par to nav diskutēts.
Koalīcijas līgums gan nosaka, ka vienas partijas izstāšanās nenozīmē visas koalīcijas sabrukumu, ja deputātu skaits joprojām ir 226. Līdz šim koalīcijā bija 302 deputāti, un tagad atlicis vien 281. Lai arī koalīcija savu darbu sola turpināt, tā ir zaudējusi konstitucionālo vairākumu, kuram bija nepieciešamas 300 balsis un kuru, pieņemot izmaiņas konstitūcijā par varas decentralizāciju, vēl pirmdien solīja nodrošināt Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Kamēr situācija Kijevas centrā vakar radīja nopietnas bažas par drošības situācijas saasināšanos, valsts austrumos jau piekto dienu tiek ievērots lai arī trausls, bet tomēr pamiers. Pirms dažām dienām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijas vadītājs Ertugruls Apakans bija aicinājis konfliktā iesaistītās puses uz jaunā mācību gada sākumu izsludināt pamieru.
Pēc viņa vārdiem, no šāda pamiera ieguvēji būs ne tikai bērni, bet visi iedzīvotāji, kuri dzīvo frontes līnijas tuvumā. Gan ukraiņu drošības spēku, gan pašpasludināto republiku pārstāvji otrdien apstiprinājuši, ka apšaudes tik tiešām ir apturētas un pamiers tiek ievērots. Tiek gan saņemta informācija par atsevišķām apšaudēm no vieglajiem šaujamieročiem, taču smagā artilērija klusē.
Otrdien telekonferenci sarīkojuši arī konflikta noregulēšanas kontaktgrupas pārstāvji un, kā pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kamēr norit sarunas par konflikta izbeigšanu, ir vismaz neliela cerība, ka pamiers saglabāsies un šis karš neprasīs jaunus upurus.
Konflikts sākās pērn pavasarī, kad Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
