Situācija Austrumukrainā pirmdien tiks apspriesta arī vairākās starptautiskās organizācijās un arvien pārliecinošāk tiek runāts arī par sankciju pastiprināšanu pret Maskavu.
Pēc nedēļas nogalē notikušajām apšaudēm Ukrainas Mariupoles pilsētā, kuras laikā dzīvību zaudēja 30 un ievainoti tika vismaz 200 mierīgie iedzīvotāji, Ukrainas prezidents Petro Porošenko sasauca Ukrainas nacionālās Drošības un aizsardzības padomes sēdi. Tās laikā viņš paziņoja, ka jau šodien visai pasaulei tiks publiskoti pierādījumi par to, kas un kā ir gatavojis uzbrukumus Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem.
Šie pierādījumi, visticamāk, iegūti no gūstā saņemtā kaujinieku artilērijas uguns koriģētāja, kurš esot Krievijas militārpersona.
Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome jau uzdevusi valdībai sagatavot iesniegumu Hāgas tribunālā par noziegumiem pret cilvēci, kurus 2014 un 2015.gadā pret ukraiņu pilsoņiem pastrādājuši teroristi.
Tāpat iesniegumā aicināts pieprasīt, lai pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas tiktu atzītas par teroristu organizācijām. Ukraiņu mediji gan norāda, ka īsti nav saprotams, kāds tribunāls ir domāts. Visticamāk, tā ir Starptautiskā Krimināltiesa, kas līdzīgi kā Starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos arī ir bāzēta Hāgā, taču netiek uzskatīta par tribunālu.
Tāpat padome nolēmusi, ka Ukrainas teritorijā arī tiks piemērotas tādas pašas sankcijas, kādas pret Krieviju ir ieviesušas Eiropas Savienības valstis, Šveice, ASV un citas. Savukārt valstiskā līmenī izlemts veikt pasūtījumus, lai nodrošinātu bruņotos spēkus un nacionālo gvardi ar jauniem ieročiem un citu nepieciešamo kaujas tehniku.
Tikmēr Ukrainas ģenerālštāba pārstāvis Vladislavs Seļezņovs pirmdien paziņoja, ka pagājušajā diennaktī Ukrainā dzīvību ir zaudējuši septiņi un ievainojumus guvuši vairāk nekā 20 ukraiņu karavīri. Tāpat ģenerālštābs nosaucis gūstā esošo militārpersonu skaitu - pašlaik teroristi ir sagrābuši vismaz 184 ukraiņu karavīrus.
Savukārt kaujinieki paziņojuši, ka nekāda uzbrukuma Mariupolei nav bijis, pretterorisma operācijas karavīri turpinot savus uzbrukumus un kaujiniekiem tik vien atliekot, kā aizsargāt savas pozīcijas.
Situācija Ukrainas austrumos un nedēļas nogales apšaudes Mariupolē pirmdien būs arī dažādu starptautisko sarunu uzmanības centrā. Uz ārkārtas sanāksmi pirmdienas vakarā plānojusi sanākt ANO Drošības padome. Situācijai Ukrainā veltītu sanāksmi rīkos arī Eiropas drošības un sadarbības organizācija, Ukrainas – NATO komisija, kā arī Eiropas Padomes parlamentārā asambleja.
Jau zināms, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri uz ārkārtas tikšanos pulcēsies vien piektdien, kad varētu lemt arī par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Ietekmīgās Vācijas parlamentārieši jau izteikušies, ka gadījumā, ja Krievija nespers reālus soļus situācijas deeskalācijai, būs nepieciešams runāt par sankciju pastiprināšanu.
Arī Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins norādījis, ka kopš Mariupoles apšaudēm esot sazinājies gandrīz ar visiem Eiropas Savienības ārlietu ministriem, kuri esot noskaņoti izlēmīgi un par sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu nedomājot. Pēc Kļimkina vārdiem, runa ir ne tikai par sankciju saraksta paplašināšanu, bet arī par iespējamo Krievijas izslēgšanu no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT, kas faktiski nozīmētu Krievijas ekonomikas sabrukumu. Tiesa, iepriekš šādi ierosinājumi nekad nav guvuši atbalstu.
Par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Krieviju izteicies arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš, viesojoties Indijā, norādīja, ka izskatīs visus iespējamos papildus variantus, izņemot militāru konfrontāciju.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka Ukrainas pievienošanās sankcijām pret Krieviju ir tikai sākums, vēsta aģentūra „unian.ua”.
„Ukrainas pievienošanās sankcijām pret Krieviju ir tikai sākums. Turpmākie soļi tiek izstrādāti kopā ar starptautisko sabiedrību. Terora akti Mariupolē, Doņeckā, Volnovahā neatstāj šaubas, ka iepriekš spertie soļi, lai apturētu Krieviju, pagaidām nav apturējuši agresiju. Tas pieprasa stingrāku rīcību!” paziņojis prezidents.
Jau ziņots, ka sestdien agrā rītā uz Melnās jūras ostas pilsētu Mariupoli raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves: apšaudīti Ukrainas armijas blokposteņi, arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums un sabiedriskā transporta pietura. Dienas laikā pilsēta ar iekārtām “Grad” apšaudīta vairākas reizes. Tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem.
Pēc nodarīto postījumu rakstura Ukrainas bruņotie spēki secināja, ka apšaudes mērķis bija tieši apdzīvotie rajoni. Tie apliecināja, ka Mariupoli droši sargā, taču drošības nolūkā sāka iedzīvotāju evakuāciju no pilsētas austrumu uz rietumu rajoniem.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet ceturtdien Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
