Dienā, kad uz slēgtu sēdi pulcējies Ukrainas parlaments, lai kopīgi ar spēka struktūru vadību apspriestu situāciju Ukrainas austrumos, stāvoklis Donbasa reģionā turpina saglabāties ļoti saspīlēts.
Lai arī iepriekš vairāki žurnālisti pieļāva, ka Krievijas vadība, iespējams, ir devusi rīkojumu „zaļajiem cilvēciņiem” no Ukrainas pazust, atstājot atbildību par notiekošo vietējo aktīvistu rokās, trešdienas rītā saņemtas ziņas, ka tas nebūt tā nav. Izdevums „Ļevij Bereg” ziņo, ka trešdienas rītā Kramatorskā Krievijas atbalstītāji ir sagrābuši 10 ukraiņu bruņutehnikas vienības, tostarp sešas desanta mašīnas, kas uz pilsētu bija nosūtītas pretterorisma operācijas ietvaros.
Internetā publicēti videomateriāli liecina, ka bruņutehnika ar maskētiem bruņotiem vīriem un Krievijas karogiem virzās uz Slavjansku. Ukrainas pirmais vicepremjers Vitālijs Jarema iepriekš paziņoja, ka Ukrainas drošības dienestam ir zināms, kas šie varētu būt par cilvēkiem.
Mēs esam identificējuši tos cilvēkus, kas pašlaik atrodas Slavjanskā un Kramatorskā. Tās ir Krievijas gaisa spēku desanta 45.gvardes pulka vienības, kas bāzējas Maskavas pievārtē. Pašlaik daļa no šīm vienībām atrodas Ukrainas teritorijā,” pauda Jarema.
Grupas „Imformatīvā pretošanās” izveidotājs Dmitrijs Timčuks vēsta, ka papildus šiem kaujiniekiem Ukrainā darbojas arī Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes diversiju izlūkošanas grupas, kurām naktī uz trešdien esot dots rīkojums pamest Slavjansku, jo ukraiņu spēka struktūras ir sākušas pilsētas blokādi ar mērķi sagūstīt krievu karavīrus.
Tāpat tiek ziņots, ka trešdien no rīta bruņotas personas iegājušas Doņeckas pilsētas padomes ēkā. Lai arī ēkā esošajām personām darbs netiek traucēts, personas izvietojušās visos stāvos, pieprasot sarīkot referendumu par Doņeckas apgabala turpmāko statusu.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka jautājums par ārvalstu spēku klātbūtni Ukrainā noteikti būs viens no pirmajiem, kuru apspriedīs ceturtdien Ženēvā gaidāmajās četrpusējās sarunās ar ASV, Eiropas Savienības un Krievijas pārstāvjiem.
Rodas iespaids, ka ir tikai viena valsts pasaulē - pati Krievija, kas neredz krievu diversiju grupas, kas Ukrainas teritorijā veic teroristiskas darbības. Laikam [Krievijas prezidents] Vladimirs Vladimirovičs [Putins] ir mainījis pieeju - agrāk stāstīja par teroristu slīcināšanu atejās, bet tagad sāk atbalstīt teroristus kaimiņu valstīs,” sacīja Jaceņuks.
Jautājums par četrpusējo sarunu norisi joprojām ir aktuāls. Lai arī Krievija joprojām ir gatava šajās sarunās piedalīties, ja Ukrainā notikšot militāra vēršanās pret mierīgajiem protestētājiem, nekādu diskusiju nebūs. Vienlaicīgi Putins sagaida, ka Apvienoto Nāciju Organizācija un starptautiskā sabiedrība nosodīs pretterorisma operāciju Ukrainā. Šādu viedokli viņš paudis telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs intervijā meksikāņu izdevumam „Reforma” paudis viedokli, ka situāciju Ukrainā ir nepieciešams skatīt, ņemot vērā ANO hartas pamatprincipus. Viņš arī norādījis, ka pašlaik nosūtīt uz Ukrainu ANO miera uzturētājus nebūtu vajadzīgs, turklāt šādai rīcībai nepieciešamas arī konsultācijas ar ANO Drošības padomi un tās mandāts.
Jau ziņots, ka Austrumukrainā, Doņeckas apgabalā sākusies pretterorisma operācija, rīkojumu par tās sākšanu Ukrainas pagaidu prezidents parakstīja pirmdien. Vienlaicīgi ANO aicināta šajā operācijā iesaistīt arī savus miera uzturētājus. Tikmēr Krievija noliedz jebkādu saistību ar situācijas destabilizēšanu Ukrainā, tajā pašā laikā solot arī turpmāk aizstāvēt krievvalodīgo intereses gan Ukrainā, gan citās valstīs. Savukārt ukraiņu drošības dienesti pārtvēruši separātistu sarunas, kas apstiprina separātistu saistību ar komandieriem Maskavā.
Jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies aprīļa sākumā, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.
