Panorāma

Veselības ministra krēsls vakants

Panorāma

I.Krutojs neizslēdz "Jauna viļņa" aiziešanu

Ukrainā izsludina daļēju armijas mobilizāciju

Ukrainā izsludina daļēju armijas mobilizāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai cīnītos pret kaujiniekiem Ukrainas austrumu daļā, valstī jau atkal izsludināta daļēja armijas mobilizācija. Tas izraisījis kritikas vilni, jo mobilizācija notiek apstākļos, kad jau esošajam bruņoto spēku sastāvam trūkst pienācīga aprīkojuma. Kā novēroja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija Ukrainā, pārtiku un naudu armijas vajadzībām ziedo vietējie iedzīvotāji. Turklāt aprīkojuma trūkums konstatēts ne vien reģionos, bet pat Kijevā.

Saprotot, ka uzlabot situāciju valsts austrumos nebūs viegli un ātri, Ukrainas prezidents Petro Porošenko izdevis pavēli par daļēju mobilizāciju. Parlaments strādā pastiprinātas drošības apstākļos.

Šī jau ir trešā reize, kad Ukrainā izsludina daļēju mobilizāciju. Lēmums par iesaukšanu armijā pamatots ar terorisma izplatīšanos Ukrainā, civilpersonu, karavīru un drošības dienestu darbinieku bojāeju valsts austrumos, kā arī ar ievērojamu Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas, militāra uzbrukuma draudiem un draudiem Ukrainas neatkarībai. Kā norāda Kijevā, daļēja mobilizācija nepieciešama, lai nodrošinātu frontes vajadzības. Bruņotajos spēkos iesauks noteiktas specialitātes armijas rezervistus, atvaļinātos virsniekus un pilsoņus.

„Mobilizācija notiks 45 dienu laikā. Vienlaikus Augstākā Rada šodien [otrdien] pieņēma arī paziņojumu saistībā ar to, ka Krievija atbalsta starptautisko terorismu. Augstāka Rada vēršas pie visām pasaules valstīm nostāties vienotā frontē pret Krievijas Federācijas atbalstīto terorismu,” Kijevā skaidroja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko.

Pirms balsojuma apmēram 150 demonstrantu izvirzīja dažādas prasības. Mītiņotāji pierasīja iekšlietu ministra Arsena Avakova demisiju, karastāvokļa izsludināšanu Doņeckā un Luganskas apgabalā, kā arī veikt karavīru rotāciju un izsludināt vispārēju mobilizāciju.

„Labāk jau vajadzēja izsludināt vispārēju mobilizāciju. Visā Ukrainā. Lai cilvēki varētu bruņoties, aizsargāt savu dzimteni, nevis tā, kā tagad te notiek. (...) Protams, es brauktu karot! Iedodiet man ieročus. Man nevajag ne bruņu vestes, neko. Odesā separātisti atkal sāk uzdarboties,” saka Ukrainas pilsonis Vladimirs Pekaroks.

Savukārt kijeviete Tatjana Pestricova norāda, ka vēlas, lai karojošajiem būtu garantijas. „Es gribu, lai būtu noteikts, ka visi, kuri karo, saņem materiālo atlīdzību. Viņi tur riskē ar dzīvību. Tie, kuri riskē, ir patriotiski noskaņoti cilvēki,” saka Pestricova.

„Mēs tikko atbraucām no Doņeckas apgabala. Kā mēs te dzīvosim? Varas iestādes mums nepalīdz. Kā mācējām, tā atbraucām līdz Kijevai. Tur, Doņeckā, notiek īsts karš. Cilvēki neko nezina. Kā turpmāk dzīvot? Vai varēs atgriezties? Vai mājas vēl būs? Neziņa liela,” plecus rausta Krasnoarmeiskas iedzīvotāja Irina Artjomova.

Atsevišķi politiskie spēki aicina izsludināt karastāvokli Ukrainā. Ceturtdien Radas deputāti sapulcēsies uz slēgtu sēdi, lai  apspriestu drošības situāciju Ukrainā. Saspringtās drošības situācijas dēļ Ukraina šonedēļ un nākamnedēļ atcēlusi daudzu ārvalstu amatpersonu vizītes.Trešdien Kijevā bija plānojis ierasties arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), lai runātu par Latvijas palīdzību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti