Ukraina ir apņēmusies ieviest dzīvē asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) līdz 2017. gadam.
Par šādiem ambicioziem plāniem trešdien valdības sēdē paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi pielāgot Ukrainas likumdošanu Eiropas standartiem, tādējādi nodemonstrējot, ka Ukraina atbilst visām Eiropas normām un noteikumiem. Kā uzsvēris Jaceņuks, jo ātrāk ES redzēs izvirzīto noteikumu izpildi, jo ātrāk Ukraina varēs iesniegt pieteikumu par iestāšanos ES.
Šie Ukrainas premjerministra paziņojumi izskanējuši tikai dienu pēc tam, kad parlaments apstiprināja nu jau pretrunīgi vērtētos likumus par atsevišķu Donbasa reģiona daļu īpašo statusu. Vairāki politiķi, tostarp arī partijas „Batkivščina" līdere Jūlija Timošenko, ir pieprasījuši prezidentam uzlikt šiem likumiem savu veto, nosaucot jaunos likumus par Krievijas īstenotās okupācijas legalizāciju. Joprojām tiek saņemts daudz kritikas arī par to, kāpēc balsojums bijis slēgts un kāpēc tas noticis tādā steigā, bez pienācīgas apspriešanas.
Valdības vadītājs, atbildot uz šo kritiku, paziņojis, ka Ministru kabinets neatļaus vienkārši legalizēt teroristu grupējumus. Arī nauda vietējo varas orgānu vēlēšanu rīkošanai atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas reģionu apgabaliem tikšot piešķirta tikai tad, ja vēlēšanas būs brīvas un demokrātiskas. Jaceņuks arī īpaši uzsvēris, ka valdība iestājas par mieru, jo karadarbība Ukrainai izmaksājot ļoti dārgi - ap 80 miljoniem grivnu dienā.
Izmantojot iespēju, Jaceņuks trešdien asi kritizējis arī pašus tautas deputātus, kuri bieži vien tikai balsojot „pret”, pat neizlasot likumu saturu.
Kā piemēru viņš minējis vienu no otrdienas balsojumiem, ar kuru tika noraidīta valdības izstrādāto ekonomisko reformu pakete, tādējādi aizkavējot arī nākamā gada budžeta projekta izstrādi.
Šīs apkaunojošās politiskās rīcības dēļ un Ukrainas parlamenta histērijas dēļ mēs nevaram iesniegt izskatīšanai likumprojektu par valsts budžetu. Deputāti ir izgāzuši nozīmīgu reformu paketi, pie kuras mēs strādājām trīs mēnešus. Es vienmēr esmu teicis - ja jums ir labāks risinājums, parādiet to! Pretējā gadījumā ir vesela grupa deputātu, kas divu gadu laikā pat sunim būdu nav uztaisījuši, nemaz nerunājot par likumu izstrādi. Viss, kas mēnešiem tika rūpīgi izstrādāts, tagad nav apstiprināts. Un tas ir nopietns trieciens ekonomiskajai attīstībai 2015. gadā,” teica Jaceņuks.
Kā norāda ukraiņu politikas vērotāji, strīdu aktivizēšanās Augstākajā Radā, visticamāk, ir skaidrojama ar priekšvēlēšanu kampaņas sākšanos.
Jāpiemin vēl kāds cits konflikts, kas šajās dienās izcēlies okupētajā Krimā. Tur Simferopoles tiesa ir pieprasījusi Krimas tatāru izpildvaras institūcijai - Medžlisam - diennakts laikā atstāt tā galveno mītni, pretējā gadījumā draudot ar īpašumu arestēšanu. Tāpat bloķēti labdarības fonda „Krima" konti, kā arī veikta kratīšana vienā no Krimas tatāru mošejām. Kā paziņojuši Krimas tatāru līderi, tatāri pašlaik tiekot padarīti par ļaunumu, kas apdraud pārējos Krimas iedzīvotājus. Iespējamās represijas tiek saistītas ar vietējo varas iestāžu vēlmi celt savus reitingus.
Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments otrdien slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
