Attiecības starp abām valstīm saasinājušās, jo 1.janvārī spēkā stāsies brīvās tirdzniecības līgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES).
Iepriekš Ukrainas prezidents Petro Porošenko valdībā iesniedza priekšlikumu uz laiku aizliegt preču piegādi uz Krievijas anektēto Krimas pussalu.
Tas vēl vairāk sarežģījis situāciju Krimā. Nedēļas nogalē Hersonas apgabalā uzspridzināti elektrolīniju balsti, un pussalā aizvien nav elektrības, ir izsludināta ārkārtēja situācija. Veidojas milzu rindas pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās un pie bankomātiem. Turklāt traucēta arī sakaru darbība, cilvēkiem nav piekļuves internetam.
Elektriķu brigādes ir gatavas sākt elektrolīniju remontu, taču to darbu traucē Krimas blokādes aktīvisti. Viņi sola nepieļaut elektroapgādes atjaunošanu pussalā un pat iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem.
Lielākajās pilsētās tiek lietoti ārkārtas elektroenerģijas krājumi un gāzes turbīnu ģeneratori, taču pilnībā Krima sevi ar elektrību nespēs nodrošināt, ņemot vērā, ka 70% tai vajadzīgās elektroenerģijas nodrošina piegādes no blakus esošajiem Ukrainas apgabaliem.
Jau ziņots, ka Krievija anektēja Krimu pērn martā. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz pērn martā notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākums Krimas iedzīvotāju atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība.
