Process ir sācies, un pēc aizvadītās vasaras tautas nobalsošanas Apvienotā Karaliste ir sākusi atdalīšanos no bloka. Priekšā garš un sarežģīts process, kurā būs daudz debašu par to, kā tālāk dzīvot abu pušu pilsoņiem, kuri mīt vienā vai otrā valstī, un kā saglabāt ekonomiskās saiknes.
„Te nu tā ir, sešu lappušu bieza,” tā, paceļot iesniegto dokumentu, jūtami sadrūmis preses zālei Briselē sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
„Nav iemesla izlikties, ka šī Briselei un Londonai ir priecīga diena. Lielākā daļa eiropiešu, ieskaitot gandrīz pusi britu vēlētāju, gribētu, lai mēs nešķirtos. Un arī es neizlikšos, ka šodien būtu priecīgs,” pauda Tusks.
Lielbritānijas premjeres T.Mejas vēstule Eiropadomes prezidentam D.Tuskam par ES līguma 50. panta iedarbināšanu
Lejuplādēt370.41 KB
Pagaidām, kamēr Lielbritānija joprojām ir bloka sastāvā, nekas nemainās, sacīja Tusks, un solīja, ka sarunu procesā aizstāvēs 27 atlikušo dalībvalstu intereses.
„Uzvarētājs šajā procesā nebūs neviens. Būtībā būs visu laiku jākontrolē iespējamie zaudējumi. Mūsu mērķis ir pēc iespējas mazināt to ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un dalībvalstīm. Mēs darīsim visu, kas būs mūsu spēkos, un mums ir visi instrumenti, lai šo mērķi sasniegtu,” norādīja Tusks.
Viņš savu uzstāšanos noslēdz ar īsiem vārdiem: „Ko gan es vēl varu piebilst. Mums jau tagad jūsu pietrūkst.”
Ceturtdien britu "Brexit" ministrs Deivids Deiviss nāks klajā ar tā saukto "Lielo atcelšanas likumu", kas paredz atcelt ES likumu pielāgošanu Lielbritānijas likumos. Bet jau aprīļa nogalē - 29. aprīlī - būs pirmais ES valstu līderi samits, kas būs veltīts Lielbritānijas aiziešanai no bloka un kurā valstu vadītāji vienosies par sarunu vadlīnijām. Paredzams, ka pašas sarunas sāksies tikai maijā.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja tūlīt pēc vēstules iesniegšanas Briselei uzstājās ar runu parlamentā, paziņojot, ka tagad "ceļa atpakaļ nav", un aicināja britus saglabāt nacionālo vienotību.
„Saskaņā ar britu tautas gribu Apvienotā Karaliste aiziet no Eiropas Savienības. Šis ir vēsturisks brīdis, no kura nebūs ceļa atpakaļ. Mēs pieņemsim paši savus lēmumus un savus likumus un uzņemsimies atbildību par tām lietām, kas mums ir vissvarīgākās. Mēs izmantosim šo iespēju veidot stiprāku un godīgāku Lielbritāniju, valsti ar, kuru leposies mūsu bērni un mazbērni,” sacīja Meja.
Pēc ziņas par notikušo arī interneta sociālās saziņas vietnes pārpludinājušas reakcijas par notikušo. Emocijas bango sākot no vērtējuma „Brīvība!” līdz „Katastrofāli”.
Lielbritānijas iesniegtā vēstule par izstāšanās sākšanu no bloka būs viens no aktuālākajiem jautājumiem jau nākamnedēļ Eiropas Parlamenta (EP) sesijā Strasbūrā. Līdz ar to arī EP deputātiem būs liels svars un nozīme turpmāko divu gadu sarunās.
EP deputāts Roberts Zīle, kurš strādā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, norāda: "Eiropas Savienība nedrīkst kļūt par tādu savienību, no kuras būtu bail izstāties."
Pēc Zīles teiktā, ar "Brexit" sarunām ir jāparāda, ka ir labi būt ES valstu blokā, nevis jāsoda Lielbritānija "tik stipri, lai neviena ES dalībvalsts vairs neiedomājas stāties ārā”.
"(..) Šo divu gadu laikā, faktiski līdz 2018.gada oktobrim, kad, cerams, lielākā daļa vienošanās būs panākta.. Līdz tam laikam šo politisko klimatu cilvēcīgi var uzlabot,” teica Zīle.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā jūnijā notikušajā referendumā Lielbritānijā 51,9% nobalsoja par izstāšanos, bet 48,1% – par palikšanu blokā. (Referendumā piedalījās 71,8 procenti balsstiesīgo). Līdz ar to valdība pieņēma lēmumu sākt izstāšanās procesu. Teorētiski un saskaņā ar Lisabonas līgumu, tam būtu jānotiek divu gadu laikā, taču daudzi to apšauba, sakot, ka, visticamāk, sarunas ieilgs.
