“Kad runa ir par sarunām, mums nebūs citas izvēles, kā vien sākt izstāšanās sarunas, kad Lielbritānija par to informēs. Mēs rūpīgi gatavojamies šīm sarunām, konsultējoties ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Mūsu vēlme ir padarīt šo procesu konstruktīvu un veikt akurāti,” norādīja Tusks.
“Ir jāpievēršas paziņojumiem, kas aizvien vairāk pārtop par draudiem, ka Lielbritānijai laba būs vienošanās nepanākšana. Es vēlos skaidri pateikt, ka scenārijs, kurā vienošanās netiek panākta, būs slikts ikvienam, bet galvenokārt Lielbritānijai, jo tas atstāj vairākus jautājumus neatrisinātus,” uzsvēra Tusks.
“Draudi mūs neiebiedēs, un es jums varu apliecināt, ka tie vienkārši nedarbosies. Mūsu mērķis ir panākt mierīgu laulības šķiršanu un labas attiecības nākotnē,” pauda Tusks.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš paziņoja, ka ir gatava izstāties no savienības arī bez vienošanās panākšanas. Viņa norādīja, ka nekāda vienošanās Lielbritānijai būs labāka nekā slikta vienošanās. Britu premjere līdz marta beigām vēlas iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanos no bloka.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas parlaments pirmdien apstiprināja likumprojektu par pilnvarojuma piešķiršanu Mejai oficiāli sākt izstāšanās sarunas.
13.martā Lordu palāta atkārtoti apstiprināja "Brexit" likumprojektu. Pirms tam apakšpalāta – Pārstāvju palāta, kur Mejas konservatīvajiem ir vairākums, to atbalstījusi. Bet augšpalāta – Lordu palāta – pieprasījusi „Brexit" likumprojekta divus grozījumus. Viens paredzēja garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, bet otrs – ka galīgo izstāšanās līgumu apstiprina arī parlaments.
Pēc šiem grozījumiem Pārstāvju palāta apstiprinājusi šo likumu, taču noraidīja divus Lordu palātas atbalstītos labojumus likumā. Līdz ar to likumprojekta galīgajam apstiprinājumam atkal bija nepieciešams Lordu palātas atbalsts bez abiem labojumiem.
Pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Bet 24. janvārī Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa nolēma, ka valdība nevar iniciēt valsts izstāšanos no ES bez parlamenta piekrišanas.
