Tikmēr Turcija paziņojusi, ka pārskatīs attiecības ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju pēc tam, kad tā nobalsoja atsākt Turcijas uzraudzību saistībā ar bažām par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli.
Saskaņā ar aprīļa vidū Turcijā notikušā referenduma oficiālajiem rezultātiem vēlētāji ar nelielu pārsvaru atbalstīja izmaiņas konstitūcijā par atteikšanos no parlamentārās iekārtas un pāreju uz prezidentālu sistēmu, kas paredz ievērojamu prezidenta Erdogana pilnvaru paplašināšanu.
Par nobalsoja 51,5 procentu vēlētāju.
Tomēr opozīcija kritizēja balsošanas procesu. Opozicionāri bažījas, ka vēlēšanu padomes lēmums skaitīt arī neapzīmogotus biļetenus varētu būt ietekmējis referenduma iznākumu. Vēlēšanu padome uzsvēra, ka arī iepriekšējās vēlēšanās ir pieņemti biļeteni bez zīmoga.
Kritiķi apgalvo, ka tas varētu būt nācis par labu vadošajai partijai. Arī starptautiskie novērotāji balsošanas procesā konstatēja pārkāpumus, un Eiropas Komisija ir aicinājusi Turciju tos izmeklēt.
Lielākā opozīcijas partija - Republikāniskā tautas partija – pagājušajā piektdienā oficiāli apstrīdēja rezultātos. Tā norādīja uz pārkāpumiem, kas pieļauti balsošanas procesā, sevišķi uz vēlēšanu padomes lēmumu ņemt vērā neapzīmogotus biļetenus.
Erdogans un valdība pārmetumus noraidījuši. Prezidenta pārstāvētā Taisnīguma un attīstības partija ir nosodījusi prasību pārskatīt rezultātu.
Opozīcija prasību anulēt vēlēšanu padomes lēmumu un referenduma rezultātus iesniedza Turcijas Augstākajā administratīvajā tiesā, argumentējot, ka vēlēšanu padomes pieņemtie lēmumi ir šīs tiesas jurisdikcijā.
Tomēr tiesneši ar četrām balsīm “par” un vienu “pret” noraidīja iesniegto prasību, pēc būtības to nemaz neizskatot. Tiesa paziņoja, ka vēlēšanu padomes lēmumi neesot tās jurisdikcijā.
Politiskās kaislības ap referendumu joprojām virmo.
Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozda, nosodot opozīcijas rīcību, sestdien paziņoja, ka „neviena tiesa vai iestāde, ieskaitot Valsts padomi un Konstitucionālo tiesu, nevar pieņemt apelācijas par Augstākās vēlēšanu padomes lēmumiem”.
Opozīcijas līderi nekavējoties pārmeta Bozdam, ka tādējādi viņš dod „instrukcijas” tiesnešiem, pirms viņi ir pieņēmuši lēmumu.
Tikmēr Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja otrdien nobalsoja atsākt Turcijas monitoringu saistībā ar bažām par tiesību situāciju valstī. Bažas paustas gan saistībā ar prezidenta pilnvaru ievērojamu palielināšanu, Turcijas deputātu un žurnālistu aizturēšanām pēdējos mēnešos, kā arī ar to, ka Turcijas valdība apsver nāvessoda atjaunošanu.
Eiropas Padome nav Eiropas Savienības institūcija, bet starptautiska organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Tajā ietilpst 47 dalībvalstis.
Kopš 2004.gada Turcija atradusies pēcmonitoringa statusā, kas nozīmē progresu, bet ka joprojām ir bažas par cilvēktiesībām un likuma varu.
Iekļaušana uzraugāmo valstu sarakstā nozīmē regulāras ziņotāju vizītes valstī, lai pārliecinātos par situāciju, kā arī debates par progresu. Pašlaik šāds monitoringa statuss, kādu pieprasa Turcijai, ir Krievijai un Azerbaidžānai.
Ankara balsojumu nosodīja kā „apkaunojumu” un tā motīvus kā „politiskus”, brīdinot, ka tas Turcijai liks pārskatīt attiecības ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Ankara tai pārmet, ka tai būtu vajadzējis izrādīt solidaritāti Turcijai, kas cenšas „atrast līdzsvaru starp brīvībām un drošību”.
