Turcijas robežsargi uguni uz cilvēkiem atklājuši pie Jisr-al-Šughuras. Grupa bēgļu mēģinājusi pāriet robežu bez dokumentiem.
No lodēm miruši 11 cilvēki, arī vairāki bērni, viņi lielākoties bijuši vienas ģimenes locekļi.
Vietējā ciema iedzīvotāji Turcijas pusē lūguši sargus apturēt uguni, un tikai pēc vairākām stundām uzdrošinājušies pamest mājas un doties palīgā ievainotajiem un aiznest mirušos. Turcijas varas iestādes pavēstījušas, ka notiek izmeklēšana, un, kamēr tā ir procesā, notikušo nekomentē.
Ģimene, kas gājusi bojā, bēgusi no teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” jeb “Daīš” kontrolēta ciemata Alepo apkārtnē un cerējusi pievienoties saviem radiniekiem Turcijā. Pēdējā laikā esot kļuvuši arī intensīvāki ASV uzlidojumi teroristu pozīcijām, un arī tas licis daudziem pamest mājas un meklēt patvērumu mierīgākos reģionos.
Jau iepriekš ir izskanējuši pārmetumi, ka Turcija atvaira no robežām sīriešus, kuri ir galēja izmisuma situācijā un meklē patvērumu kaimiņos. Taču Ankara šos pārmetumus noraida, sakot, ka atļauj ienākt tiem, kuriem ir vajadzīga tūlītēja palīdzība.
Sīrijas aktīvistu organizācijas vēsta, ka šādi uz robežām pēdēja gadā vien bojā gājuši jau 60 cilvēku. Arī pazīstamā cilvēktiesību uzraugorganizācija „Human Rights Watch” iepriekš publiskojusi videoierakstus, kur redzams, kā turku robežsargi piekauj bēgļus, kuri cenšas iekļūt teritorijā. Turcija tajā pašā laikā ir uzņēmusi visvairāk Sīrijas bēgļu no visām valstīm pasaulē. Oficiāli tur ir aptuveni trīs miljoni sīriešu, taču lēš, ka ir krietni vairāk, jo daudzi nav reģistrēti vietējo un starptautisko organizāciju sarakstos.
Vairākas nevalstiskās organizācijas norāda, ka Turcija stiprina savas robežas un visiem spēkiem ierobežo bēgļu plūsmu, lai pildītu līguma nosacījumus, kas slēgts ar Eiropas Savienību. Proti, ka apmaiņā pret bēgļu un imigrantu plūsmas apturēšanu saņems vairāku miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību un arī bezvīzu režīmu. Bet Turcijas valdība šos pārmetumus noliedz.
Skarbā ziņa no Sīrijas un Turcijas robežas pasauli sasniegusi laikā, kad starptautiskā sabiedrība atzīmē Bēgļu dienu. Pēc ANO datiem patlaban bēgļu skaits pasaulē ir neredzēti liels, un to veicina gan bruņoti konflikti un despotiski valstu vadītāji, gan arī klimata izmaiņu kaprīzes.
Ap 65 miljoni cilvēku pasaulē visu šo iemeslu dēļ meklē jaunu un drošāku dzīves vietu. Vislielākās bēgļu straumes plūst no Sīrijas, Afganistānas un Somālijas, un vismaz puse no visiem ir bērni un pusaudži.
Saskaņā ar ANO datiem no visām pasaules valstīm visvairāk bēgļu patlaban ir uzņēmušas Turcija, Libāna un Pakistāna, un arī kopumā lauvas tiesa visu bēgušo dzīvo nebūt ne pasaules turīgākajās valstīs.
