Turcija un Eiropas Savienība (ES) vienošanās sadarbību slēdza martā, un līdz šim Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūra „Frontex” ir ziņojusi, ka migrācijas plūsma uz Eiropu ir būtiski sarukusi. Proti, Turcija uzņem atpakaļ cilvēkus no Grieķijas salām, kam patvērums nepienākas, un sūta laukā no valsts, bet sīriešiem atvēl patvērumu bēgļu nometnēs. Savukārt Eiropas Savienība pretī dod naudu bēgļu uzturēšanai un bruģē ceļu uz Turcijas pievienošanos bezvīzu režīmam.
Vismaz tāda ir teorētiskā kārtība, kurai seko abas puses, lai gan vēl šonedēļ medijos nonāca ziņas par nogalinātu sīriešu ģimeni, kas centās iekļūt Turcijā, tiesa, bez oficiālas atļaujas, taču viņus apstādināja nevis sarunas, bet lodes turpat pie Sīrijas un Turcijas robežas. Daudzas cilvēktiesību organizācijas reaģēja, sakot, ka tas ir noticis tādēļ, ka Turcija visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka pilda ar Eiropas Savienības noslēgto vienošanos, veidojot sausu statistiku. Ankara tam, protams, nepiekrīt.
Vēl nesen, vērtējot to, kā attīstās ES un Turcijas attiecības pēc līguma slēgšanas, par migrāciju atbildīgas Eiropas komisārs Dimitris Avramopuls medijiem Briselē sacīja, ka Turcija strauji tuvojas bezvīzu režīmam, un vairs atlikuši vien septiņi nosacījumi, ko īstenot:
„Līdz šim Turcija ir uzrādījusi izcilus rezultātus. No 72 nosacījumiem izpildīti ir 65. Eksperti strādā kopā. Turcija ir apņēmības pilna šo mērķi sasniegt, lai tās pilsoņi brīvi varētu pārvietoties uz Eiropu. Runājot par termiņu, tas būs atkarīgs no abām pusēm, kad Turcija būs izpildījusi nosacījumus no savas puses un visas Eiropas Savienības atbildīgās iestādes būs pieņēmušas lēmumu.”
Jau iepriekš diplomātiski avoti pauduši, ka Turcija bezvīzu režīmam varētu pievienoties gada nogalē. Un šīs iespējas būs tikai tiem Turcijas iedzīvotājiem, kam ir biometriskās pases, kas ir neliela daļa no visiem Turcijas pilsoņiem.
Visu šo laiku Eiropas Savienība un Turcija apmainās arī ar nebūt ne tik glaimojošiem vēstījumiem publiskajā telpā. Biežāk Turcija Eiropas Savienībai pārmetusi, ka tā nepilda vienošanos, un brīdinājusi to pārtraukt arī no savas puses.
Bet vēl nesen tapa zināms, ka Turcijas varas iestādes kārtējo reizi ir vērsušās pret medijiem. Šoreiz tas ir organizācijas "Reportieri bez robežām" pārstāvis, kurš kopā ar vēl diviem cilvēkiem ir apsūdzēts teroristu propagandā. Aizturētais ir "Reportieri bez robežām" dalībnieks Erols Onderolu, žurnālists un rakstnieks Ahmets Nesins un akadēmisko aprindu pārstāve Šebnema Korura Findžandži, kura vada arī Turcijas Cilvēktiesību fondu. Viņi vainoti par kurdiem labvēlīgi noskaņota laikraksta "Ozgur Gundem" atbalstīšanu un centieniem nepieļaut laikraksta cenzēšanu.
Vēršanās pret žurnālistiem un sabiedriski aktīviem cilvēkiem ir viens no galvenajiem kritikas argumentiem Eiropas Parlamentā, kas atšķirībā no Eiropas Komisijas ļoti skeptiski raugās uz bezvīzu režīma piešķiršanu Turcijai.
