Puses plānojušas apspriest ķīlnieku atbrīvošanu, EDSO novērotāju misijas darbību un Ukrainas un Krievijas robežas, kā arī uguns pārtraukšanu reģionā.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs turpina apgalvot, ka nekādas militāras iejaukšanās Ukrainā no Krievijas puses nebūšot. Kā norādījis Lavrovs, Krievija vēloties atrisināt konfliktu Ukrainā tikai mierīgā ceļā, vienlaicīgi Eiropas Savienība negribot ietekmēt Ukrainu un atkal domā par jaunām sankcijām.
Sergejs Lavrovs aicinājis Rietumu līderus uz Ukrainā notiekošo neskatīties caur Aukstā kara stereotipiem, piebilstot, ka jaunu sankciju gadījumā Krievija būs spiesta atbildēt savu interešu aizstāvībai.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
