Februāra beigās, uzrunājot ASV Kongresu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona sadarbosies ar sabiedrotajiem, lai noslaucītu “Islāma valsts” ļaunumu no zemes virsas. Bieži vien izskanējuši minējumi par to, ka šajā cīņā ASV varētu apvienot spēkus arī ar Krieviju.
Tagad Trampa administrācijas ārpolitikas pamatprincipu pārskatīšana varētu būt saistīta ar augošu politisko spiedienu, ko izraisīja pārmetumi par viņa komandas kontaktiem ar Krieviju.
Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns atkāpies no amata, jo sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. ASV mediji ir vēstījuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas, signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.
Bet ASV Demokrātu partijas pārstāvji pieprasījuši Savienoto Valstu ģenerālprokurora Džefa Sešensa atkāpšanos. Tiek apgalvots, ka Sešenss pagājušajā gadā divreiz ticies ar Krievijas vēstnieku ASV, bet nav par to informējis Kongresa pārstāvjus, kuri viņu iztaujāja pirms stāšanās amatā. Pats ģenerālprokurors šīs apsūdzības noraida.
Trampa skeptiskāka attieksme pret iespēju panākt vienošanās ar Krieviju arī var liecināt par to, ka pieaug viņa jauno padomnieku ietekme. Ļoti nozīmīgs faktors sadarbības bremzēšanai ar Krieviju varētu būt asā aizsardzības ministra Džeimsa Metisa un nacionālā drošības padomnieka Herberta Makmastera nostāja pret Maskavu.
Makmāsters Nacionālās drošības padomes sēdē esot aprakstījis Krieviju kā valsti, kura vēlas mainīt pasaules kārtību.
Arī Eiropas partneri aicinot Donalda Trampa administrāciju priekšlaicīgi nepiekāpties Krievijai, jo tas varētu radīt lielus riskus.
Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps pozitīvi izteicās par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izrādot interesi par vienošanos ar Krieviju cīņai ar “Daīš”, kodolieroču kontrolei un situācijas noregulēšanai Ukrainā. Taču pēdējās dienās prezidenta administrācija ļāva noprast, ka pašlaik tam nebūs īstais brīdis, norāda AP.
Pēc ievēlēšanas amatā Tramps pieļāvis iespēju mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Tā priekšnoteikums ir vienošanās par kodolieroču skaita samazināšanu un kopīga cīņa pret terorismu.
Bet vēlāk jaunā ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā, nosodot Krieviju par agresīvo rīcību Ukrainā, paziņoja, ka ASV sankcijas pret Krieviju paliks spēkā, līdz Krima nebūs atdota Ukrainai.
Kāda Baltā nama amatpersona norādīja AP, ka prezidentam un viņa padomniekiem vēl ir jāizstrādā formāla pieeja attiecībām ar Krieviju, un diskusijas par tālāko rīcību ir pašā sākumstadijā.
Komentējot izskanējušo informāciju, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Maskava ir gatava arī turpmāk vienatnē cīnīties pret teroristiem. Valsts domes aizsardzības komitejas pārstāvis Andrejs Krasovs izteicies, ka no jaunās ASV administrācijas tika gaidīta aktīvāka iesaistīšanās cīņā pret starptautisko terorismu, taču tā vien liekas, ka nekas nav mainījies. Savukārt Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko aicinājusi sagaidīt paša Donalda Trampa vīziju par iespējamo sadarbību ar Krieviju.
