Trampa preses konference, kas tika sarīkota tikai dienu pēc aizejošā prezidenta Baraka Obamas atvadu uzrunas, tika gaidīta ar lielu nepacietību, jo Tramps šādas tikšanās ar presi nebija rīkojis kopš pagājušā gada jūlija. Tieši tāpēc tika sagaidīts, ka šīs tikšanās laikā tiks sniegti izskaidrojumi uz daudziem presi un arī amerikāņu sabiedrību interesējušiem jautājumiem.
Taču šī preses konference noteikti daudziem žurnālistiem paliks atmiņā ar visai neiecietīgo Trampa attieksmi pret preses pārstāvjiem, piemēram, nedodot vārdu raidsabiedrības CNN korespondentam, apsūdzot telekompāniju viltotu ziņu pārraidīšanā.
“Nē, tu nē! Tu nē! Tava organizācija ir briesmīga. Klusu! Viņa jautā jautājumu, neesi nepieklājīgs. Es nedošu tev jautājumu. Tu esi viltus ziņas!” žurnālistam sacīja Tramps.
Vēlāk CNN pieprasīja no Trampa norādīt uz reālām kļūdām, kas pieļautas, ziņojot par iespējamo kompromitējošo informāciju. CNN bija viens no medijiem, kas atsaucās uz anonīmiem avotiem saistībā ar šo specdienestu brīdinājumu par kompromātu.
Izlūkdienestu vadītāji gan uzsver, ka nevienā brīdī nav ticis apstiprināts, ka viņiem pieejamā informācija, kura it kā nākusi no personas, kas strādāja Lielbritānijas uzņēmumu datu analītikas uzņēmumā, ir uzticama vai patiesa.
Iepriekš Tramps kritizēja Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Federālā izmeklēšanas biroja vadību par apgalvojumiem, ka Krievija ar kiberuzbrukumiem ietekmējusi ASV vēlēšanas, pieprasot pierādījumus. Vakar viņš gan mainīja šo nostāju un uzsvēra, ka tagad tic, ka Krievija tiešām veikusi šādus uzbrukumus, taču arī norādīja, ka to darījušas arī daudzas citas valstis.
Savukārt izdevums “Buzz Feed” nodēvēts par “atkritumu kaudzi”. Atsevišķos preses izdevumos šī preses konference pat nosaukta par teātri.
Taču, protams, ir sniegtas atbildes arī uz vairākiem daudz svarīgākiem jautājumiem.
Tramps joprojām sola atcelt un aizvietot prezidenta Obamas administrācijas ierosināto un ieviesto veselības aprūpes sistēmu, ko pazīst kā “Obamacare”, joprojām solījis, ka Meksika samaksās par plānoto aizsargsienu uz ASV un Meksikas robežas.
Bet, piemēram, par gaidāmo ASV ārpolitiku - Tramps solījis atjaunot pasaules valstu uzticību ASV. Savukārt komentējot ziņas par iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā, Tramps pirmo reizi atzinis, ka tā varētu būt bijusi Krievija, vienlaicīgi gan uzsverot, ka ASV uzbrūk arī citas valstis un personas. Tramps arī komentējis viņa iespējamās attiecības ar Krievijas prezidentu.
“Ja Putinam patīk Donalds Tramps... Ziniet ko, draugi – to sauc par priekšrocību, nevis traucēkli. Es nezinu, kā es sapratīšos ar Vladimiru Putinu. Es ceru, ka man izdosies, taču ir liela iespēja, ka neizdosies. Un, ja pat man neizdosies – vai jūs tiešām ticat, ka Hilarija būtu stingrāka pret Putinu nekā es? Vai tiešām kāds šajā istabā tam tic? Izbeidziet!” sacīja Tramps.
Krievijas jautājums saistāms arī ar iespējamo Donalda Trampa interešu konfliktu, proti, biznesa saitēm ar Krieviju.
Tramps norādījis, ka viņam šādu saistību ar Krieviju neesot un arī nekāda interešu konflikta nebūšot, pat ja viņš vienlaicīgi vadītu savu uzņēmumu un valsti.
Tramps arī demonstrējis klātesošajiem lielu kaudzi ar savas biznesa impērijas dokumentiem, kas tagad pāriešot īpaši izveidotā trasta fondā.
“Šie papīri ir tikai daļa no daudzām, daudzām kompānijām, kas tiks pārvestas uz fondu, ko vadīs divi mani dēli. Es ceru, ka pēc astoņiem gadiem es atgriezīšos un varēšu teikt – jūs esat padarījuši labu darbu. Ja viņi savu darbu būs padarījuši slikti, es teikšu vienu – jūs esat atlaisti,” solīja jaunievēlētais ASV prezidents.
ASV valdības ētikas biroja direktors Volters Šaubs gan ir pārliecināts, ka Trampa tā dēvēto aiziešanu no savas kompānijas nevar uzskatīt par pilnīgu interešu konflikta novēršanu – to nodrošinātu tikai pilnīga atteikšanās no saviem kompānijas aktīviem. Arī Hārvardas universitātes profesors Lorenss Traibs tviterī atzinis, ka Tramps joprojām būs labuma guvējs no savas impērijas uzņēmumiem, taču to aizliedz ASV konstitūcija.
Tramps atšķirībā no saviem priekštečiem joprojām nav publicējis savu ienākumu deklarāciju un par viņa milzīgās biznesa impērijas tālāko statusu un iespējamo interešu konfliktu, viņam pārceļoties uz Balto Namu, visas bažas nav kliedētas.
Šaubs uzsvēris, ka neatteikšanās no biznesa impērijas, pārdodot savus korporatīvos aktīvus un nododot pārvaldīšanā neitrālam uzraugam, kuru apstiprinājusi ētikas komisija, ir atteikšanās no 40 gadus ilgas ētiskās tradīcijas, kuru ievērojuši iepriekšējie prezidenti.
Kā norāda izdevums “The Wall Street Journal”, viens no jautājumiem, uz kuru atbildes tika gaidītas, bet netika saņemtas, ir saistīts ar jaunās administrācijas ekonomikas stimulēšanas plānu, tirdzniecības politiku un nodokļiem. Nesaņemot atbildes uz šiem jautājumiem, pirmie ir reaģējuši finanšu tirgi, kur Āzijā ceturtdien strauji samazinājusies dolāra vērtība, apstiprinot investoru bažas par skaidras vīzijas trūkumu nākotnē.
