Eksperti norāda — meklēt valsts problēmu risinājumus biznesa metodēs nav jauna ideja; tomēr pārspīlējumiem var būt bīstamas sekas.
Kaut arī mūsu demokrātijas pieredze nevar mēroties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr arī Latvijā bijuši mēģinājumi valsts problēmas risināt ar biznesa metodēm un līdzekļiem.
Baltā nama saimnieka pasludinātā iecere par ietekmīgas uzņēmēju komandas veidošanu Donalda Trampa znota Džareda Kušnera vadībā atsauc prātā gan Einara Repšes premjerēšanas laikā izveidoto Nejēdzību apkarošanas biroju Latvijā, gan arī apelēšanu pie uzņēmēju ieteikumiem valsts pārvaldes darba uzlabošanai.
Džareda Kušnera vadītajai institūcijai gan būs tik augstas pilnvaras, ka to aprakstoši jau dēvē par Baltā nama īpašo uzdevumu vienību. Tiek sagaidīts, ka tā mēzīs Savienoto Valstu birokrātijas Augeja staļļus. Teorētiski biznesa idejas nonāktu valsts pārvaldē un palīdzētu realizēt svarīgākos Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumus.
Tostarp veterānu aprūpes reformu un pat cīņu ar narkotiku atkarību. Džareds Kušners, komentējot šos jaunumus, pat paziņoja, ka ASV valdībai būtu jādarbojas kā izcilai amerikāņu kompānijai.
Pazīstamais latviešu uzņēmējs, starptautiska holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns šādus paziņojumus gan vērtē uzmanīgi. Uzņēmēju neesot vairāk par četriem procentiem sabiedrības, katrā ziņā ne vairākums. Samērīgam jābūt arī viņu iespaidam.
“Var no uzņēmējdarbības pārnest dažādus jautājumus, tehniskus jautājumus uz valsts pārvaldi. Ja mēs runājam tieši par ierēdniecību, var padarīt efektīvāku. [..] Bet ir pilnīgi skaidrs, ka valsts nav uzņēmums. Nekad nav bijis un nekad nebūs,” uzsver uzņēmējs.
“Tas nozīmē, ka visi, kas salīdzina valsti ar uzņēmumu.. es tur redzētu viņa jaunības egocentrisko un nepietiekamās dzīves pieredzes elementu,” saka Pīlēns.
36 gadus vecajam Džaredzam Kušneram tā ir kārtējā augstā zīmotne uz politiskā mundiera. Viņš jau ir vadošais padomnieks gan valsts iekšējās lietās, gan arī attiecībā uz ASV stratēģiskajiem partneriem: Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Tuvajiem Austrumiem. Viņš ar lepnumu izcēlis, ka jaunajā komandā absolūtais vairums būs ļaudis, kas iepriekš nav strādājuši politikā.
Uldis Pīlēns norāda, ka var konsultēties, it īpaši ar uzņēmējiem, kas ir atgājuši no biznesa lietām. “Tā pieredze jau tur ir. To neizmantot ir ārkārtīgi muļķīgi, bet jākonsultējas gudri. Nekas nav sliktāks kā konsultēties caur lobijiem, pārnest lobiju asimetrijas uz valsts pārvaldi tiešā veidā. Tas rada blaknes citos veidos,” stāsta Pīlēns.
“Ja savukārt tā situācija ir izveidojusies tā, kā tā izskatās - ir izveidojusies Savienotajās Valstīs, ka ir dominējoši valsts politikā līdz šim nepraktizējošies cilvēki, plus ir jaunā paaudze klāt, tad pietrūkst tā elementa, kas būs tā līme, tā java, kas saliek visu to konstrukciju kopā,” saka Pīlēns.
Tikmēr prezidents Tramps apgalvo, ka visi amerikāņi, neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem, redz valdības stagnāciju. Tās darbs izmaksājot pārlieku dārgi, bet rezultāti vienmēr nāk ar kavēšanos.
Šādi pārmetumi no uzņēmēju puses skan arī Latvijā. Politologs Ivars Ījabs, komentējot Baltā nama ieceri, atgādina, ka arī Latvijā bijuši dažādi efektivizācijas paņēmieni, tostarp savulaik populārā aģentūru veidošana un amatu apraksti valsts pārvaldē. Tomēr biznesa domāšanas spēks nav rūpes par sabiedrību kopumā.
“To jau arī politikā ļaudis ir sen sapratuši, ka biznesam ir savas spēcīgās puses, bet biznesa spēcīgā puse nav rūpes par sabiedrības interesi. Biznesa spēcīgā puse ir tas, kas ir bizness. Proti, vienkārši pelnīt. Turpretim sabiedrības pārvaldes, it īpaši demokrātiskā valstī, galvenais uzdevums nav vienkārši taisīt lielas naudas, lai jums tur beigās sanāk kaut kāds profits, bet gan uzlabot sabiedrības dzīvi,” atgādina politologs.
“Protams, ka Amerika ir tāda vieta, ka, ja tur kāds nobļaujas, tad tas atskan visā pasaulē. Ja nu pēkšņi no tā viņiem izdodas kaut ko veiksmīgu panākt, piemēram, tām pašām lietām, ko viņi runā... Ja tas būs efektīvs, tad tas pēc kaut kāda mirklīša notecēs arī līdz mums. Vienkārši ļaudis sapratīs, ka tā var darīt,” pieļauj Ījabs.
Paziņojums par jaunās ietekmīgās institūcijas izveidi nāk pēc pazemojuma un sakāves, ko cieta Donalda Trampa administrācija aizvadītajā piektdienā. Pretēji vēlētājiem dotajiem solījumiem drīz pēc nonākšanas prezidenta amatā atsaukt tā dēvēto “Obamacare” jeb likumu par pieejamu veselības aprūpi, tas nav izdevies. Trampam nav izdevies sev par labu pārliecināt pat visus paša pārstāvētās Republikāņu partijas biedrus.
