Tramps arī kritizējis Krievijas iejaukšanos Sīrijas konfliktā, vienlaicīgi aicinot apsvērt iespēju mazināt sankcijas pret Krieviju apmaiņā pret kodolatbruņošanos.
Bet tikmēr ES līderi aicinājuši Trampam atbildēt ar lielāku Eiropas vienotību.
Līdz Trampa inaugurācijai ASV prezidenta amatā atlikušas vien dažas dienas. Kamēr norisinās aktīvas diskusijas par Trampa gaidāmās administrācijas locekļiem, vienlaicīgi tiek prasīts, lai jau pavisam drīz pēc stāšanās amatā Tramps nāktu klajā arī ar plašu gaidāmās ārpolitikas prioritāšu ziņojumu.
Zināmu priekšstatu par Trampa ārpolitikas uzskatiem var gūt no Trampa sniegtās intervijas vācu izdevumam "Bild" un angļu izdevumam „The Times”.
Runājot par Lielbritāniju, Tramps uzsvēris, ka jau tuvākajās nedēļās pēc stāšanās amatā cer uzaicināt uz Balto namu britu premjerministri Terēzu Meju, lai censtos pēc iespējas īsākā laikā vienoties par divpusējā tirdzniecības līguma noslēgšanu starp abām valstīm. Tramps atzinīgi novērtējis arī Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES.
"Manuprāt, "Brexit" galu galā izrādīsies lieliska lieta. Es to prognozēju un teicu, ka cilvēki nevēlas, lai viņu valstī ieceļo liels skaits cilvēku un iznīcina viņu valsti.
Manuprāt, Lielbritānija rīkojās ļoti gudri, izstājoties no ES. Valstis vēlas savu identitāti, un Apvienotā Karaliste vēlas savu identitāti. Taču, ja Lielbritānija nebūtu piespiesta uzņemt visus šos bēgļus ar visām viņu problēmām, nekāda "Brexit" nebūtu," sacīja Tramps.
Jaunievēlētais ASV prezidents arī ir pārliecināts, ka jau pavisam drīzā nākotnē Lielbritānijas paraugam varētu sekot citas ES dalībvalstis, jo migrācijas krīze savienībai ir nodarījusi pamatīgu triecienu.
Raksturojot ES, Tramps izteicies, ka to var uzskatīt par transporta līdzekli Vācijai, jo tieši Vācijas kanclere Angela Merkele esot pati ietekmīgākā Eiropas līdere. Taču Tramps arī norāda, ka Vācijas un tieši Merkeles lielākā kļūda ir bijusi uzņemt vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju, vienlaicīgi piebilstot, ka kļūdīties esot dabiski. Mācoties no Eiropas kļūdām, ASV nākamais prezidents arī solījis jau nākamajā pirmdienā parakstīt rīkojumu par Amerikas robežu stiprināšanu, kas varētu nozīmēt arī ceļošanas noteikumu pastiprināšanu eiropiešiem.
Intervijas laikā Tramps arī komentējis turpmākās attiecības ar Krieviju. Pēc viņa vārdiem, būtu labi ievērojami samazināt abu valstu kodolarsenālu, un tas varētu kalpot arī par priekšnoteikumu ieviesto sankciju atcelšanai.
Vienlaicīgi Tramps paudis viedokli, ka Krievijas iejaukšanās Sīrijas konfliktā ir bijis ļoti slikts lēmums, kas ir novedis pie briesmīgas humānās situācijas. Situācijas uzlabošanai Tramps rosinājis sadalīt Sīriju ietekmes zonās, iesaistot to pārvaldībā arī arābu valstis.
Trampa interviju pirmdien komentējuši vairāki ES dalībvalstu ārlietu ministri, kas pirmdien pulcējušies uz tikšanos Briselē. Britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons uzsvēris, ka ASV vēlme ātri noslēgt tirdzniecības līgumu ar Londonu ir ļoti pozitīvs signāls.
Savukārt Francijas ārlietu resora vadītājs Žans Marks Ero uzskata, ka labākā atbilde Trampa izteikumiem par kontinenta nākotni ir Eiropas vienotības izrādīšana. Līdzīgu viedokli izteicis arī Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels, aicinot eiropiešus neieslīgt dziļā depresijā, aicinot gan par NATO, gan par ES domāt ar lielāku pašpārliecinātību. Savukārt ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni izteikusies arī par Trampa savulaik izteikto ierosinājumu atcelt kodollīgumu ar Irānu, paziņojot, ka ES turpinās atbalstīt šī līguma ieviešanu dzīvē, jo tas atbilst Eiropas drošības interesēm un pierāda, ka diplomātiskā darbība ir bijusi efektīva.
Tramps oficiāli amatā stāsies piektdien, 20.janvārī.
