Tramps pēc stāšanās amatā centās pildīt priekšvēlēšanu solījumus, vienu pēc otra parakstot dažādus rīkojumus, tomēr viņa impulsīvais raksturs saskārās ar lielu pretestību.
Viņa mēģinājums liegt musulmaņu valstu pilsoņiem iebraukšanu valstī izgāzās, jo tiesas rīkojumu bloķēja, atzīstot to par slikti sagatavotu. Kritiķi norāda uz politiskās pieredzes trūkumu un nepietiekamu koordināciju pašā administrācijā, kas ir vainojams ne tikai nepārdomātā iekšpolitikā, bet arī ārpolitikā.
“Esam redzējuši izmaiņas politikā attiecībā pret Krieviju, NATO, Ķīnu, Sīriju. Bet nevaram teikt, ka tagad ārpolitika ir saskaņota,” vērtē Čikāgas Starptautisko lietu padomes prezidents, bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders
“Ir atšķirība starp to, kas nāk ārā no Baltā nama, un kas nāk no citiem departamentiem. Valsts departamentam ir pilnīgi cits skatījums, piemēram, uz Turcijas referenduma rezultātu, nekā Baltajam namam,” saka Dālders.
Nesaskaņas komandā varēja novērot jau tās formēšanas laikā. Tramps izrādīja nepiekāpīgu attieksmi pret to NATO valstu aizsardzību, kuras nepietiekami iegulda savā drošībā, bet valsts sekretārs Rekss Tilersons, tiekoties ar Baltijas ārlietu ministriem, apgalvoja, ka ASV nostāja pret Baltijas valstīm nemainīsies un ASV militārā klātbūtne reģionā saglabāsies.
Prezidentūras sākumā Tramps NATO nosauca par novecojušu institūciju, bet tagad vairs tā nedomā, turklāt organizācija ir paplašinājusies, apstiprinot Melnkalnes uzņemšanu.
Viņa solītā izalocionisma ārpolitika arī ieņēmusi pretēju kursu – Tramps autorizēja pirmo ASV militāro uzbrukumu Sīrijas valdības pozīcijām un tā sauktās “Daīš” jeb “Islāma valsts” bombardēšanu Afganistānā.
Lai tiktu galā ar pieaugošo starptautisko saspīlējumu, Tramps vēl nav devies nevienā ārvalstu vizītē, bet ir uzņēmis vairākus valstu līderus savā kūrortā Palmbīčā, kur ilgāk nekā jebkurš cits prezidents pavadījis laiku, spēlējot golfu.
“Šī ir ļoti sarežģīta starptautiskā dienaskārtība, ar ko saskaras prezidents. Pasaule šobrīd meklē amerikāņu līderību. Viņi neredz konsekventu līderību no prezidenta Trampa,” uzskata bijušais ASV diplomāts Nikolass Bērns.
Tramps pats ir atzinis, ka prezidenta darbs nav tik viegls, kā viņš bija iedomājies. Bet “Freedom House” savā demokrātijas reitingā pie valstīm, kuras vērts uzraudzīt, blakus Irākai, Kirgizstānai un Zimbabvei nesen ierindojusi arī ASV.
Nevalstiskā organizācija norāda, ka bažas rada Trampa netradicionālā attieksme pret pilsoniskajām brīvībām un ASV lomu pasaulē.
