Šādi paziņojumi izskan laikā, kad ar vēsturisku uzrunu par vēršanos pret bēgļu krīzi šodien klajā nāks Vācijas un Francijas līderi Fransuā Olands un Angela Merkele.
Gada laikā ES ir ieradušies vairāk nekā 600 000 patvēruma meklētāju gan no Tuvo Austrumu valstīm, gan no Āfrikas un Centrālāzijas.
Lai arī liels skaits ieceļotāju bēg no karadarbības vai represīviem politiskajiem režīmiem, Eiropas amatpersonas arvien biežāk ir spiestas atzīt, ka liela daļa no patvēruma meklētājiem ir uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem, kas ieceļojuši ES labākas dzīves meklējumos.
Bieži vien tiek norādīts, ka patvēruma meklētāju centieni izmantot Eiropas valstu sociālo sistēmu sniegtās priekšrocības faktiski ir nostādījuši daudzas Eiropas valstis visai neveiklā situācijā.
Kā ziņo izdevums "The Times", ES vadība ir sākusi izstrādāt slepenu plānu, kas paredz izraidīt no valsts tos patvēruma meklētājus, kuriem bēgļu statusa piešķiršana tiks noraidīta.
Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie dokumenti, šādu cilvēku varētu būt aptuveni 400 000. Brisele arī draudot pārtraukt savu palīdzību, tirdzniecības kontaktus un atcelt vīzu vienošanās ar tādām valstīm kā Nigērija, Eritreja, Afganistāna, Lībija un Sīrija, ja šīs valstis atteiksies pieņemt atpakaļ savus ekonomisko imigrantus.
"The Times" arī norāda, ka izstrādātais plāns paredz veikt bēgļu aizturēšanu dalībvalstīs, lai novērstu viņu iespējamo bēgšanu, cenšoties izvairīties no deportācijas. Deportēšanā savu palīdzību sniegs arī ES robežu kontroles aģentūra "Frontex", bet tām valstīm, kas ieceļotāju deportēšanai pretosies, draud arī naudassodi.
Otrdien, 6.oktobrī, Eiropas Parlamentā notika debates par 23. septembra bēgļu jautājumam veltītā samita rezultātiem. Debašu laikā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka eiropiešiem patiesībā būtu jālepojas ar to, ka bēgļi patvērumu meklē tieši Eiropā, jo tas nozīmē, ka Eiropa šiem cilvēkiem ir daudz pievilcīgāka nekā Krievija, Ķīna, ASV vai Persijas līča valstis.
Junkers norādījis, ka ar bēgļu krīzi ir jācīnās, taču šajā brīdī sienu celšana pašas ES iekšienē nebūtu labākais risinājums. Komisijas prezidents arī aicinājis nerunāt par migrantiem kā par barbaru ordām, gangsteriem vai organizētām bandām.
Arī Eiropadomes priekšēdētājs Donalds Tusks atzinis, ka pašlaik ir grūti nošķirt bēgļus un migrantus, jo visi šie cilvēki bēg no kara, nabadzības un bada.
Ar lielu nepacietību tiek gaidīta arī Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles šīsdienas kopīgā uzruna Eiropas Parlamentā. Pēdējo reizi šāda Vācijas un Francijas līderu kopīga uzruna notika 1989.gadā, kad Helmuts Kols un Fransuā Miterāns aicināja rūpēties par spēcīgu Eiropas kopienu.
Vairāk nekā 25 gadus vēlāk Olands un Merkele arī gatavojas runāt par izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik saskaras 28 valstu bloks, - nepieciešamību izrādīt lielāku solidaritāti, kā arī nepieciešamību izstrādāt kopīgu stratēģiju krīžu risināšanā.
