Meja plāno iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, kas aizsāks vismaz divus gadus ilgās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, 29.martā, ziņo CNN. Pati premjerministre solījusi procesu iedarbināt līdz marta beigām un vēl pagājušajā nedēļā norādīja, ka šis termiņš joprojām paliek spēkā.
Cer uz vienprātību
Atlikušo laiku valdības vadītāja ir apņēmusies pavadīt, apceļojot Apvienotās Karalistes reģionus – Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju, cenšoties vairot vienprātību vietējās administrācijās. “Brexit” referenduma laikā pagājušā gada vidū Ziemeļīrija un Skotija nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā, taču Velsas un Anglijas balsojums tomēr izrādījās izšķirošs.
Vizītes pirmais punkts ir Velsa, kur britu premjerministre gatavojas tikties ar vietējo pirmo ministru Korvinu Džonsu. Terēzai Mejai pievienosies arī “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, ar kuru kopīgi plānots uzrunāt arī vadošos uzņēmējus, apspriežot kopējo pieeju Eiropas Savienības sarunās.
Pirms gaidāmās vizītes Terēza Meja ir izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka kopš savas pirmās dienas amatā viņai ir bijusi apņemšanās uzturēt un stiprināt pašreizējo, dārgo savienību.
Tāpat premjerministre solījusi darīt visu iespējamo, lai noslēgtu vienošanos, kas nestu labumu visai Apvienotajai Karalistei.
Taču vislielāko pretestību oficiālās Londonas pozīcijai izrāda Skotija ar tās premjerministri Nikolu Stērdženu priekšgalā. Pagājušajā nedēļā Stērdžena solīja sarīkot vēl vienu referendumu par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas, un sagaidāms, ka jau otrdien vietējais parlaments balsos par to, vai šādam balsojumam dot savu atļauju.
Lai arī sākotnēji Nikola Stērdžena pauda vēlmi referendumu sarīkot 2018.gada beigās vai 2019.gada sākumā, proti, pirms “Brexit” sarunu noslēguma, svētdien viņa paziņojusi, ka balsojumu tomēr varētu atlikt, lai izpatiktu valdībai. Stērdžena ir paziņojusi, ka būs priecīga šo jautājumu apspriest ar Terēzu Meju viņas vizītes laikā, vienlaikus uzsverot, ka Skotija nevarēs gaidīt vēl vairākus gadus, kamēr Lielbritānijas sarunas ar Eiropas Savienību nebūs noslēgušās.
Nepaļaujas tikai uz Meju
Mejas pirmais pieturas punkts ir Velsa. Sniedzot pozitīvu vēstījumu arī citiem reģioniem, toskait Skotijai un Ziemeļīrijai, kas referendumā tomēr nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā, Meja ar Velsas valdību parakstījusi 1,3 miljardu vērtu vienošanos, ar kuru Svansijas pilsētā plānots radīt deviņus tūkstošus jaunu darbavietu.
Kā uzsvēra Meja, tas ir kārtējais apliecinājums mērķim stiprināt Apvienotās Karalistes vienotību un labklājību: “Kad cilvēki pērn balsoja referendumā, viņi balsoja ne tikai par Eiropas Savienības pamešanu, bet arī par pārmaiņām, lai mūsu valsts strādātu katra pilsoņa, nevis dažu priviliģēto labā. Tāpēc mums pašlaik ir plāns, ar kuru celsim spēcīgāku ekonomiku un raudzīsimies, lai labumi no izaugsmes tiktu sajusti visā mūsu valstī.”
Tomēr Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena pauda, ka nepaļaujoties tikai uz Dauningstrītu sarunās ar Eiropas Savienību: “Es, un es neesmu viena, nevaru vienkārši izlikties, ka neesam nobažījušies par to, ka Terēza Meja nespēs izcīnīt labu vienošanos ar Briseli. Varbūt vienošanās būs slikta, varbūt – vispār nekāda. Un pat labs iznākums ir ievērojami sliktāks nekā dalība vienotajā tirgū. Tāpēc es varu vai nu vienkārši ļaut Skotijai dreifēt nākamos divus gadus un cerēt, ka viss beigsies labi, vai arī man ir jāizstrādā plāns Skotijai, kas dotu Skotijas tautai lemšanas tiesības.”
Aizvien trūkstot skaidrības
Domnīca „Institute for Government” jeb „Valdības institūts”, kuras darbības mērķis ir veicināt valdības darba efektivitāti, pirms gaidāmās premjers viesošanās Lielbritānijas reģionos norāda, ka joprojām trūkst absolūti jebkādas skaidrības, kāda “Brexit” sarunu procesā būs Skotijas, Ziemeļīrijas un Velsas reģionālo parlamentu loma.
Ziņojumā arī norādīts, ka ar pamatīgu slogu nāksies saskarties arī britu parlamentam, jo “Brexit” likumdošana, visticamāk, būs tik smagnēja, ka pārējie likumi var palikt novārtā un var tikt pieņemti steigā, bez rūpīgas analīzes. Tiek uzsvērts, ka līdz izstāšanās sarunu beigām nāksies pieņemt vismaz 15 jaunus likumus papildus tā dēvētajai Lielajam atcelšanas likumprojektam, kas izņems Eiropas Savienības direktīvas no britu likumdošanas.
„Valdības institūts” brīdina, ka līdzšinējā skotu spurošanās lēmumu pieņemšanu var ievērojami apgrūtināt, īpaši, ja Skotijas nacionālistu partija apvieno spēkus ar opozīcijā esošajiem leiboristiem un neapmierinātajiem politiķiem valdošās Konservatīvās partijas iekšienē.
Jau ziņots, ka iepriekš Karaliene Elizabete II devusi karalisko piekrišanu“Brexit” likumprojektam, ļaujot Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai sāk sarunas par valsts izstāšanos no Eiropas Savienību. Pērn vasarā vairums Lielbritānijas balstiesīgo referendumā lēma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Apvienotās Karalistes zemēs Anglijā un Velsā vairums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet Skotijā un Ziemeļīrijā – par palikšanu kopienas sastāvā.
Bet 2014.gada septembrī Skotijas neatkarības referendumā virsroku guva vēlētāju balsojums pret atdalīšanos no Lielbritānijas.
