„Nepārprotiet mani, man rūp arī pārējā Lielbritānija, Anglija, tāpēc es esmu tik ļoti apbēdināta. Taču mans pienākums kā Skotijas premjerministrei un tāpat arī parlamentam ir izvērtēt šo situāciju no mūsu vēlētāju interešu viedokļa. Jā, es saprotu, ka daudzi briti būtu dusmīgi, bet dusmīgi ir arī skoti, kuriem ir jāstājas laukā no Eiropas Savienības pret pašu gribu,” norāda Nikola Stērdžena.
Stērdženas sacīto, ka Skotijas parlaments varētu bloķēt britu aiziešanu no Eiropas Savienības, gan apšaubījis Lielbritānijas Skotijas lietu ministrs Deivids Mandels, sakot, ka viņš "personīgi netic'', ka tas būtu iespējams.
Skotijas premjere sola arī sākt sarunas ar Eiropas Savienības amatpersonām par to, kā Skotija joprojām varētu palikt Eiropas Savienībā tad, ja Lielbritānija aiziet. Un Stērdžena atkārtojusi arī jau iepriekš sacīto, ka skoti pavisam drīz varētu sarīkot referendumu par aiziešanu no Lielbritānijas, lai kā neatkarīga valsts varētu palikt Eiropas Savienības sastāvā. Skotija jau sarīkoja referendumu pirms diviem gadiem, kad, tiesa, 55 procenti nobalsoja par palikšanu karalistē, taču tagad, kā lēš eksperti, rezultāts varētu būt gluži cits.
Līdzīgās raizēs patlaban dzīvo arī Ziemeļīrija, kur arī bija liels to pilsoņu skaits, kuri balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Ziemeļīrijas premjerministres vietnieks Martins Makginess tūlīt pēc referenduma iznākuma uzzināšanas pavēstīja, ka Ziemeļīrijai arī vajag tautas nobalsošanu par atdalīšanos no karalistes un pievienošanos Īrijas Republikai.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
