Palīdzības sniedzēju organizāciju darbinieki situāciju raksturo kā ļoti kritisku un sauc Eiropas valstis pēc palīdzības.
Pasaules Pārtikas programma ir lielākā palīdzības sniedzēja tajās valstīs, kuras nonākušas grūtos apstākļos un kuru valdības lūdz palīdzību. Austrumukraina patlaban ir būtiskā fokusā, un tā ir īpaši sarežģīta palīdzības misija, jo eksperti strādā abās pusēs – gan tajos reģionos, kurus kontrolē prokrieviskie seperātisti, gan tur, kur ir Ukrainas valdības spēki.
Līdz gada nogalei organizācija plāno pabarot vismaz pusmiljonu cilvēku. Tas būs trīs reižu vairāk nekā līdz šim. Bez konfliktu skartajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem Pasaules Pārtikas organizācija plāno palīdzēt cilvēkiem arī Harkovā, Dņepropetrovskā un Zaporožjē.
„Šeit cilvēki ir vai nu konflikta iesprostoti, vai arī ir bijuši spiesti pamest mājas un dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos,” situāciju raksturo organizācijas biroja vadītājs Ukrainā Džankarlo Stoponi, norādot, ka vislielākās bažas ir par maziem bērniem, kuru dzīvībai risks ir vislielākais.
Organizācija plāno vispirms palīdzēt cilvēkiem skolās, bāreņu namos, slimnīcās un vietās, kuras nekontrolē Ukrainas valdība, savukārt reģionos, kuri ir ārpus okupētajām teritorijām, organizācija līdzīgi kā citur pasaulē ģimenēm piešķirs pārtikas kartītes, ar kurām cilvēki par noteiktu summu var iegādāties ēdienu.
Tā joprojām ir tikai daļa no cilvēkiem, kma vajadzīga steidzama palīdzība. Statistika vēsta, ka kopš konflikta sākuma mājas ir bijuši spiesti pamest vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Pasaules Pārtikas programma arī saukusi pēc palīdzības, izplatot lūgumu Eiropas valstīm līdz gada beigām piešķirt vismaz 30 miljonus dolāru jeb 27 miljonu eiro cilvēku ēdināšanai Ukrainā.
Par 15 miljonu eiro lielu palīdzību humānajām vajadzībām pavēstījusi Eiropas Komisija (EK). Eiropas humānās palīdzības komisārs Kristoss Stilianidess, kurš nesen apmeklējis Ukrainu, atzinis, ka situācija kara skartajos reģionos ir vairāk nekā dramatiska.
Kopš konflikta sākuma ES humāniem mērķiem Ukrainai ir atvēlējusi vairāk nekā 200 miljonus eiro (223).
Kara dēļ pieaugusi slodze arī citām valsts pilsētām, uz kurām plūst apdraudēto reģionu iedzīvotāji. Starptautiskā Minoritāšu tiesību grupa jaunākajā pētījumā vēsta, ka pērn Ukrainas pilsētām ir bijis jāsniedz patvērums gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku, ieskaitot tūkstošiem Krimas tatāru, kuri bēga no Austrumukrainas.
Pilsētas tas pārsteidza nesagatavotas, un cilvēkus izmitināja, kur pagadās, pat vecās sanatorijās un vasaras nometnēs, tālu no pilsētu centriem un līdz ar to darba iespējām un normālas dzīves.