„Trīs četri – aiziet, pārskrienam uz turieni! Blakus, blakus! Vienā līnijā – ja šauj, lai šauj pa mani,” sauc bataljona karavīrs, pavadot filmēšanas grupu pāri ceļam.
Brīvprātīgo bataljona “Karpatu seča” kareivis ar segvārdu "Lūsis" un kareive "Pīlādze" dodas ieņemt savas pozīcijas. Pirmajā līnijā karo tikai brīvprātīgie.
„Tur pēc piecsimt metriem ir separātistu pozīcijas, un viņi nepārtraukti mūs apšauda. Pamiera nav,” stāsta "Lūsis".
Ja arī tiek izšauts, tad tikai atšaudoties, piesedzot kaujas biedru pārvietošanos no snaiperu redzamības līnijas.
„Nekādu smago ieroču nav. Pirmā frontes līnija – tikai automāts, ložmetējs.... Lūk arī viss.... Lūk tā,” pozīcijas izrāda "Pīlādze".
Pozīcijas ir tik tuvu cita citai, ka Ukrainas karavīri Peskos spēj sadzirdēt, ko pa rācijām viņiem velta pretinieks. Ņemot vērā, ka Peski ir pašā Doņeckas pievārtē, brīvprātīgie zina, ka prokrieviskajiem spēkiem pievārte ir kritiski nepieciešama. Taču Ukrainas karavīri ir apņēmības pilni noturēt pozīcijas un pat iet vēl tālāk, ja par to izšķirsies valdošie politiķi un ģenerāļi.
Tomēr šobrīd vismaz brīvprātīgo bataljonu rindās vērojama neapmierinātība par to, ka pozīcijas tiek tikai turētas.
„Situācija neuzlabojas, situācija pasliktinās. Nezin kāpēc mums liek stāvēt uz vietas, lai gan varētu uzbrukt. Paši ziniet - ja armija mēnešiem sēž ierakumos, tas armiju demoralizē,” stāsta cits karavīrs.
Pastāv bažas, ka smagā bruņutehnika no iepriekšējā karstākā punkta – Debaļcevas - nonāks tieši pie Peskiem un tad situācija var būt ļoti sarežģīta, un tas jau var būt viens no vairākiem gadījumiem, kad par politisko dzīšanos pēc pamiera, kuru cenšas ievērot tikai viena puse, karavīri atkal samaksā ar asinīm.
Peskos brīvprātīgie to izjūt īpaši spēcīgi, jo tieši tur ilgstoši tika turēta Doņeckas lidosta un regulāri tika atsists ievērojams pretinieka pārspēks. Tagad pozīcijas jāieņem jau ārpus tās.
