Runājot par izglītības sistēmu, gan Tallinā, gan arī Rīgā vēl atceras laikus, kad igauņi braukuši gūt pieredzi par izglītības sistēmu Latvijā. Bet pašlaik notiek pretējais. Jo igauņi brauca, izdarīja secinājumus un rīkojās. Savukārt nu Latvijas ministrijas delegācija brauc uz Tallinu interesēties, kā tas izdevās.
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti bija ieradušies, lai neformālā gaisotnē apspriestos ar igauņu kolēģiem.
Reformē skolu tīklu
Būtiska tikšanās daļa bija veltīta skolu tīkla reformai. Igauņi, apņēmīgi samazinot un apvienojot skolas, cenšas panākt, lai visā valstī būtu ne vairāk kā 100 vidusskolas ar ne mazāk kā 600 skolēniem.
Pēdējo 10 gadu laikā vidusskolu skaits Igaunijā samazināts no 236 uz 170. Turpretim Latvijā 10 gados tikai no 386 uz 348.
Tātad Igaunijā samazinājums ir 66, bet Latvijā – tikai 38 skolas desmit gadu laikā.
Kā viņi to panāk? Sākumā igauņiem bijusi līdzīga pieredze kā Latvijā – teju katrs skolēns, vecāks un pašvaldība bijis pret skolu slēgšanu. Un no tā baidījušies arī politiķi.
“Visi politiķi, kas iziet uz politiskās skatuves, saka, ka vajag atstāt un saglabāt mazās lauku skolas. Bet dzīvē viss ir otrādi.”
Tā norāda Igaunijas Izglītības ministrijas skolu tīkla vadītājs Kalle Kuttis.
Mazās skolas pārsvarā ir neefektīvas, ar zemu izglītības kvalitāti. Igauņu recepte ir vienkārša un izgudrota jau pirms septiņiem gadiem: valsts pamazām pārņem vidusskolas savā pārziņā. Un tās būtiski atšķiras no pašvaldību uzturētājām.
“Tas, manuprāt, ir tas, kas mūs ved uz panākumiem, ka mēs solījām kvalitāti, un mēs ar pirmajām savām valsts skolām – lielajām ģimnāzijām – parādām, ka mēs patiešām sasniedzam to, ka skolēni no turienes saņem gan zināšanas, gan dažādas kompetences. Un viņiem ir dažādas iespējas veikt pētījumus, piemēram, fizikas, ķīmijas, bioloģijas stundās. Tā kā šī vide atbilst šodienas izglītības visaugstākajām prasībām,” saka Igaunijas Izglītības ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Irēne Kaosāra.
Labāka kvalitāte, augstākas algas
Turklāt atšķirībā no Latvijas, kur arodbiedrības prasa arvien vairāk budžeta naudas, Igaunijā esot kopīga izpratne par to, ka nav jāuztur neefektīvu skolu ēkas. Tad pietiks naudas, par ko apmaksāt gan kvalitatīvu izglītību, gan celt algas skolotājiem.
“Noteikti viena daļa šī skolu tīkla samazinājuma ir tieši tas, lai būtu papildu finanses un lai tās ietu vairāk uz izglītības kvalitāti. Un skolotāju algas ir daļa no kvalitatīvas izglītības,” skaidro Irēne Kaosāra.
Igaunijā pašlaik skolotāja alga par pilnu slodzi, kas ir 35 stundas, nedrīkst būt mazāka par 1010 eiro pirms nodokļu nomaksas. Un šogad vēl gaidāms algu pielikums par 50 eiro mēnesī.
Pārņemt arī Latvijai
Latvijas IZM pārstāvji pēc tikšanās ar kaimiņvalsts kolēģiem atzīst, ka diezgan daudzas lietas varētu pārņemt. “Mēs redzam, ka katru gadu algas likme paaugstinās, bet visiem liekas, ka tas ir papildu finansējums. Bet šeit mēs arī guvām apstiprinājumu no ministrijas pārstāvjiem, ka viņi kārto savu tīklu, viņi kārto kaut ko ar savu sistēmu, lai skolotājiem tas atalgojums arī celtos,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta eksperte Alise Trokša.
“Varbūt vairāk liek aizdomāties tas, ka šeit noteikti ir vairāk atbalsta no valdības puses, lai sakārtotu šo sistēmu. Un, manuprāt, arī mazliet drosmīgāki ir igauņi šajā jautājumā nekā mēs,” secina Latvijas IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece.
Līdzīgi norāda arī Latvijas IZM Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka: “Igaunijā ir veiktas drosmīgas reformas, savlaicīgas, politiski atbalstītas reformas. Ir saprasts, ka lēmumu atlikšana nereti ir lielāks risks nekā lēmumu pieņemšana.”
“Mēs arī redzējām, ka viņiem ir mērķi, kas ir nodefinēti dažādām izglītības pakāpēm, kas ietver augstāko, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību, pirmsskolu, un programmu ietvaros viņi uz šiem mērķiem iet,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
“Man ļoti patika. Ir, par ko padomāt. Ņemt no Igaunijas pieredzi,” atzīst Latvijas IZM Izglītības departamenta vecākā referente Mārīte Rozenštoka.
“Manuprāt, zem visa tā milzīgā darba, ko igauņi soli pa solim iet, ir milzīgs darbs ar sabiedrību. Ar sabiedrības uzskatu formēšanu par to, ka izglītība ir vērtība,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne.
Trīs lietas panākumu pamatā
Latvijas delegācijas vadītājas, IZM valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktores Evijas Papules secinātais – igauņu panākumu pamatā trīs lietas:
- mērķtiecīgi likvidētas padomju sistēmas tradīcijas,
- lēmumi īstenoti, parlamentam sadarbojoties ar pašvaldībām,
- ministrijai piešķirts vairāk iespēju panākt, ka politiski nospraustie mērķi tiek īstenoti skolās.
“Tās trīs lietas ir skaidras, kas ir igauņiem atšķirīgi stiprākas nekā Latvijai. Iespējams, esam to kaut kur zaudējuši vai neesam izvirzījuši kā prioritāti,” atzīst Papule.
Latvijas ministrijas delegācija nesen esot bijusi arī uz līdzīgām pieredzes apmaiņas sarunām Lietuvā. Vēl plānots apmeklēt Poliju un Baltkrieviju.
Jau iepriekš LTV rubrikā "Skola kā iespēja" vēstīts, ka pēdējos 15 gados skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies divas reizes straujāk nekā skolu skaits. Ar katru gadu pieaug noslāņošanās starp laukiem un pilsētām, kas līdzi nes plaisu zināšanu līmenī. Latvijas mazās skolas nereti kalpo kā glābiņš grūtībās nonākušu ģimeņu atvasēm, taču tās nereti nespēj dot galveno — labu izglītību.
