Līdz pat plānotajam referendumam 23.jūnijā par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības nebūs precīzi zināms, cik stingri ierobežojumi plānoti viesstrādniekiem no bloka valstīm. Apvienotajā Karalistē dzīvojošie latvieši pagaidām mierīgi uztver iespējamās izmaiņas.
Saskaņā ar vienošanos Briselē no jauna atbraukušajiem viesstrādniekiem plānots liegt izmantot ar darbu saistītos pabalstus pirmos četrus gadus, kā arī tiks samazināts bērna pabalsts līdz apmēram, kādu maksā bērna rezidences valstī. Taču to var izmainīt britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Londonā dzīvojošais Bruno Rižakovs, tētis astoņus mēnešu vecai meitiņai, par nākotni nebaidās, jo pats ir spējīgs apgādāt ģimeni. “Pašam šeit ir jāstrādā. Ja šeit nav darba, tad tu vari te arī nebūt, jo bez darba te nav ko darīt,” saka Bruno.
Arī Olgu Belaju, kura strādā par vīzu konsultanti, iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības neuztrauc: “Man nebūtu nekādu problēmu, es diezgan ilgi jau te dzīvoju. Es strādāju, visi mani draugi no Latvijas vai no Eiropas strādā.”
Arī 17 gadus vecais Daniels Poliščuks, kurš Anglijā dzīvo jau 11 gadus, par izmaiņām nesatraucas, jo drīz kļūs par Lielbritānijas pilsoni: “Man būs normāli, man būs angļa pase. Es domāju, ka visiem vajadzētu dabūt to pasi. Ja viņi sūtīs cilvēkus prom, tad visiem būtu labi, ja dabūtu to pasi.”
Pensionētā skolotāja Jevgēņija Kazankova Lielbritānijā dzīvo jau septiņus gadus, tādēļ nedomā, ka viņu tas īpaši ietekmēs. “Esmu pieteikusies pastāvīgā rezidenta statusam, tāpēc domāju, ka tīri materiāli tas mani neietekmēs. Taču izmaiņas, kas saistītas ar pārvietošanos, ceļošanu, vīzām - iespējams, tas attieksies tieši uz mani personīgi,” spriež Jevgēņija.
Britu valdības mērķis ir cīnīties pret tā saukto pabalstu tūrismu – ES pilsoņu ierašanos Lielbritānijā, nevis lai strādātu, bet lai izmantotu dāsno sociālo sistēmu un veselības aprūpi. Bijusī siguldiete Ance Vāle, kura strādā par aprūpētāju, tāpat kā vairums strādājošo latviešu, šos britu valdības centienus atbalsta pilnībā: “Ja cilvēki tiešām brauc no tīras sirds un grib strādāt, nevis izmantot to, ka Anglijā lielākajā daļā gadījumu nāk pretī un palīdz, tad viss būs kārtībā. Ja pirmā lieta nebūs aiziet un piereģistrēties kādā pašvaldībā, ka man vajag to un man vajag to… Nesaku, ka tas ir slikti, bet nevar tā.”
Savukārt latvieši, kurus iespējamās izmaiņas uztrauc, ar steigu kārto Lielbritānijas pilsonību. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas un Lielbritānijas dubultpilsoņu šī gada pirmajā janvārī bija 1190.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam februārī Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES. Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā.
