Politoloģe Viktorija Podgornaja stāsta, ka jau gadu jaunā elite cīnās ar veco eliti, kas palikusi no [gāztā prezidenta Viktora] Janukoviča laikiem un daļēji būs arī jaunajā parlamentā.
„Rēķinu, ka ap 20 - 25 % būs vecie kadri. Tomēr pārējie būs no tiem, kurus zinām no Maidana. Beidzot parādīsies jauni cilvēki, kuri veidos jauno varas eliti. Tāpēc var teikt, ka šī ir Maidana uzvara. Vēlēšanas nostiprinās Ukrainas virzību uz reformām un Eiropu,” spriež politoloģe.
Janukoviča Reģionu partija kā politisks spēks ir zudis. Daļa kādreizējo biedru pieslējušies citām partijām, kas nostājušās opozīcijā un var iekļūt parlamentā. Vēlēšanas var būt liktenīgas komunistiem.
„Šis būs ļoti nozīmīgs un simbolisks brīdis. Mums 20 gadus parlamentā ir komunisti, un nu viņi pirmo reizi var neiekļūt Radā. Tās būs Ukrainas atvadas no padomju pagātnes. Šobrīd Ukrainā ir populāra un neviennozīmīgi vērtēta tendence - nogāzt Ļeņina pieminekļus. Ja komunisti neiekļūs parlamentā, tas tēlaini runājot būs kā nogāzt Ļeņina pieminekli, kas stāv Augstākajā Radā,” saka politologs Volodimirs Fesenko.
„Vēlēšanu pārsteigumu var sagādāt jaunā politiskā viļņa partijas. Ir partijas, kurās ir pārstāvēti nevalstisko organizāciju aktīvisti, žurnālisti, kara varoņi. Tā ir viena no modes tendencēm šajā vēlēšanās. Liela daļa iedzīvotāju, kas atbalstīja Maidanu, meklē jaunas partijas,” skaidro Fesenko.
Augstākajā radā ir 450 deputātu vietas, taču ievēlēs mazāk – 438, jo Diņeckas un Luhanskas apgabalos vēlēšanas notiks tikai daļēji, bet Krievijas anektētajā Krimā nenotiks vispār. Startē gandrīz septiņi tūkstoši kandidātu no 29 partijām un grupām. Separātisti reģionos, kuri ir viņu kontrolē, plāno rīkot paši savas vēlēšanas.
„Ja viņi nobalsos jau novembrī kā separātisti grib, un tur jau veido vēlēšanu komisijas, tad paskatīsimies kāda būs aktivitāte un kas balsos. Ja viņi nobalsos, tad tā būs atbilde uz jautājumu, kas notiks ar šo Donbasa daļu,” saka politoloģe Podgornaja.
„Putins ir atzinis viņu tiesības, un tas liecina, ka viņi sevi redz kā atsevišķu valstisku veidojumu. Man grūti iedomāties, kā Ukraina varēs ar viņiem sadarboties pat Minskas līgumu ietvaros,” atzīst politoloģe.
Sestdien ir „klusuma diena”, kad aizliegta aģitācija, bet pati priekšvēlēšanu kampaņa bija Ukrainai neierasti īsa un klusa. Nekādu plašu aģitācijas mītiņu un grandiozu koncertu ar estrādes zvaigžņu piedalīšanos. Apstākļos, kad valsti plosa karš un ekonomiskas grūtības, iedzīvotājus tas saniknotu.
Sabiedriskie aktīvisti aicināja partijas 1% no saviem izdevumiem politiskās aģitācijas ziedot armijai. Pēc dažādiem aprēķiniem, partijas aģitācijai būs iztērējušas iespaidīgu summu – aptuveni 100 miljonus dolāru.
Jau vēstīts, ka svētdien gaidāmajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās nevarēs nobalsot 4,6 miljoni balsstiesīgo Krievijas agresijas dēļ valsts austrumos. 1,8 miljoni no šiem pilsoņiem dzīvo Krievijas anektētajā Krimā. Tikmēr Doņeckas apgabalā nevarēs nobalsot gandrīz puse, bet Luhanskas apgabalā – gandrīz 70% balsstiesīgo, kuri atrodas separātistu pārņemtajās teritorijās.
Saskaņā ar aptaujām, par Porošenko bloku savas balsis gatavi atdot vairāk nekā 30%. Populistiskā nacionālistu Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.
Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%.
Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais gāztā prezidenta Viktora Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies.
Ārkārtas vēlēšanas Ukrainā notiek, jo vasarā izjukusi Ukrainas parlamenta valdošā koalīcija,un prezidentam bija jāizsludina Augstākās Radas vēlēšanas.
