No jaunās valdības ukraiņi prasa iegrožot korupciju, attīrīt valsts iestādes no kukuļdevējiem, kukuļņēmējiem, no iesīkstējušiem ierēdņiem, viņu radiem un draugiem, pretējā gadījumā var būt atkal jauns Maidans.
Viena no aktīvistēm, kura pie Augstākās Radas pieprasa, lai Ukrainas politika kļūtu tīrāka un godīgāka, sabiedriskās organizācijas “Korupcijas novēršanas centrs” izpilddirektore Darja Kaļeņuka LTV stāstīja, ka protestā akcijā garās rokas simbolizē deputātu kandidātus garās, korumpētās rokas.
„Vienmandāta apgabalos tādu kandidātu daudz. Mēs saskaitījām 60,” atklāja Kaļeņuka.
„Mūsu uzdevums ir attīrīt parlamentu no korumpētām rokām. Mēs vairs negribam redzēt korumpantus Radā! Viņu rokas jau sazagušas miljardus. Viņi iznīcinājuši mūsu ekonomiku. Gribam ekonomiku, kur mūsu nodokļi tiktu izmantoti mūsu labklājības celšanai,” skaidroja aktīviste.
Demonstranti sapulcējušies arī pie Veselības ministrijas, prasot ministrijā izveidot lustrācijas tautas komiteju.
„Ministrijā un Ukrainas medicīnas jomā ir cilvēki, kuriem šajos amatos nav jābūt. Viņi piedalās vai piedalījās ēnu shēmās. Korumpanti. Mēs prasām, lai, apstiprinot ierēdņus, šajā procesā piedalītos arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas uzmanītu, lai iecelšana notiek godīgi. Lai amatos ir profesionāļi, nevis cilvēki, kurus kuluāros izraugās varas elite, lai var turpināt koruptīvus darījumus,” stāstīja sabiedriskās organizācijas “Medicīnas kontrole” pārstāvis Maksims Križanovskis.
Prezidents Petro Porošenko pirms vēlēšanām parakstīja likumus par lustrāciju un korupcijas apkarošanu. Taču daudziem nav pārliecības, ka likumi darbosies. Eksperti skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc reformas nesokas, ir tas, ka vairumam ukraiņu politiķu ir vecā padomju pieeja.
„Par nožēlu viņiem nav redzējuma kā politika funkcionē normālā demokrātiskā sistēmā. Viņi ar grūtībām saprot to, kas ir normāla demokrātija. Tas, kas ir noticis, es to sauktu par liberalizāciju demokrātijas vietā. Režīms ir liberalizējies, un politiķi sākuši ieklausīties sabiedrībā. Bet viņi nedara neko nopietnu, lai ieviestu jaunus demokrātiskus valsts pārvaldes standartus, lai sabiedrība piedalītos lēmumu pieņemšanā un varas kontrolē,” skaidroja politoloģe Viktorija Podgornaja.
Savukārt politologs Oleksijs Tolkačovs pauda, ka pārliecību, ka „ilgtermiņā diez vai kaut kas mainīsies, jo pat jauno partiju sarakstos, kas izmanto Maidana retoriku, ir daudz veco seju – korumpētas personas, personas ar apšaubāmu reputāciju”.
„Vai viņi spēs realizēt radikālas reformas? Es šaubos. Man gribētos, lai revolūcija no Maidana beidzot iesoļo arī likumdošanas varas gaiteņos un tur sāktu pieņemt revolucionārus lēmumus,” norādīja Tolkačovs.
Eksperti brīdina - Krievijas kara draudi nav vienīgais drauds Ukrainai. Politisku reformu trūkums nenāk par labu arī ekonomikai, kas piedzīvo lejupslīdi. Sarūk investīcijas, krīt nacionālās valūtas grivnas vērtība. Pakalpojumi un preces sadārdzinās, bet iedzīvotāju maksātspēja samazinās.
„Karavīru noskaņojams ir nepatīkams. Viņi saka – ja parlamenta vēlēšanām nesekos radikālas pārmaiņas uz labo pusi, nebūs varas radikāla atjaunināšanās un noteikti valsts attīstības stratēģiskie virzieni, viņi var atnākt ar ieročiem rokās un ātri vien veikt lustrāciju Kijevā!” sacīja Tolkačovs.
Pagaidām Ukrainas ekonomiku notur Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas aizdevumi, taču, kā retoriski jautā ukraiņi – „cik tad ilgi valsts tā varēs dzīvot”.
Jau ziņots, ka februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā, gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ.
Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu.
Maijā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja uzņēmējs Petro Porošenko, savukārt oktobra nogalē ievēlēts jaunais parlaments, kurā vairākumu ieguva Porošenko un Maidana ideju atbalstītāji.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
