Tās var atrisināt politisko strupceļu nacionālajā līmenī, kas turpinājies jau deviņus mēnešus. Atrisinot politisko strupceļu, tiks novērsta vajadzība rīkot vēl vienas – jau trešās parlamenta vēlēšanas Spānijā gada laikā.
Spānijā partijas jau vairākus mēnešus nespēj izveidot jau valdību pēc parlamenta vēlēšanām pērn decembrī, un vēl vienā – ārkārtas vēlēšanām vasarā.
Svētdien reģionālajās vēlēšanās Basku zemē uzvaru prognozē pie varas esošajai mēreno nacionālistu partijai PNV. Tikmēr abas lielākās Spānijas tradicionālās partijas - sociālisti un konservatīvā Tautas partija - ievērojami atpaliek.
Sociālisti varētu zaudēt vairumu savu vietu arī Galisijas reģionālajā parlamentā. Līdz ar vājajiem panākumiem Spānijas parlamenta vēlēšanās un pieaugošajām nesaskaņām partijas iekšienē sakāve svētdienas reģionālajās vēlēšanās varētu likt sociālistu līderim Pedro Sančesam beidzot atļaut labējās mazākuma valdības izveidošanu, tādējādi novēršot nepieciešamību rīkot jau trešās parlamenta vēlēšanas pēdējā gada laikā.
Spānijā pagaidu valdība strādā jau vairāk nekā astoņus mēnešus un diskusijas par ļoti daudziem jautājumiem, kā, piemēram, 2017.gada budžetu, pašlaik ir apturētas.
Šis būs jau ceturtais mēģinājums izveidot valdību. Vairāki iepriekšējie mēģinājumi nav vainagojušies ar panākumiem. Tādēļ jūnija beigās valstī notika atkārtotas vēlēšanas, kur neviena partija tā arī nav ieguvusi nepieciešamo vairākumu, lai valdītu vienatnē.
Šīs bija jau otrās Spānijas parlamenta vēlēšanas pēc demokrātijas atjaunošanas, kad neviena no partijām negūst absolūtu vairākumu parlamentā.
