Somija ir viena no tām nedaudzajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav NATO, bet cieši ar aliansi sadarbojas, ir arī nosūtījusi savus karavīrus alianses operācijās, piemēram, uz Afganistānu.
Taču tagad, kad arvien aktīvākas kļuvušas sarunas par iespējamu Eiropas Savienības dziļāku aizsardzības integrāciju, Somija ir starp tām valstīm, kas joprojām visai piesardzīgi, bet pauž atbalstu šai idejai.
Mediji un eksperti pamanījuši, ka starp rindām Somija visai skaidri norāda, ka nejūtas droša, būdama kaimiņos Krievijai.
Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, kur piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un kur liela daļa sarunu bija veltīta Eiropas Savienības un NATO sadarbībai, Somija ir paziņojusi, ka veidos centru, kas pētītu un palīdzētu novērst hibrīdkara draudus, kas ir mēģinājums ar nemilitāriem līdzekļiem destabilizēt situāciju valstī.
To apliecina arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ( Zaļo un Zemnieku savienība), kurš piedalījās sarunās Bratislavā.
Šādi līdzīgi izcilības centri jau darbojas citās valstīs, arī Baltijā, piemēram, Rīgā ir stratēģiskās komunikācijas centrs, Lietuvā – enerģētiskās, Igaunijā – kiberdrošības centrs. Tie visi ir NATO paspārnē.
Somija nav NATO dalībvalsts, taču, ņemot vērā tās īpašās attiecības ar aliansi un drošības situāciju, sagaidāms, ka centra veidošanu aktīvi atbalstīs.
Vērtējot Eiropas Savienības ciešāku integrāciju aizsardzībā, Somija pagaidām nav tik aktīva kopīga Eiropas Savienības komandpunkta vai pat armijas izveidotājas atbalstītāja, kādas ir, piemēram, Itālija, Francija un Vācija.
Līdzīgi kā vairākas citas dalībvalstis Somija atbalsta ideju, ka blokam ir jākļūst aizsardzības jomā stiprākam un jāattīstās paralēli NATO, alianses darbības nekopējot. Somija arī ļoti atbalsta (un to arī rakstiski uzsvērusi savā nostājā vēl pirms aizsardzības ministru tikšanās Bratislavā), ka Eiropas Savienības valstīm krīzes un ārkārtas situācijās būtu ļoti cieši jāsadarbojas.
Aktīvas sarunas par Eiropas Savienības ciešāku integrāciju aizsardzībā sākušās pēc tam, kad Lielbritānija, viena no Eiropas Savienības militāri visspēcīgākajām valstīm, referendumā nobalsojusi par aiziešanu no bloka.
Jau ziņots, ka nesen savā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā Žans Klods Junkers atgādināja par Eiropas armijas jeb Eiropas aizsardzības savienības ideju, ko arvien populārāku dara jaunu konfliktu veidošanās tuvu Eiropas Savienības robežām, terorisma draudi pašmājās un citi apdraudējumi. Tās būtība būtu šāda - izveidot vienotu civilo un militāro misiju komandštābu, kas izrīkotu un vadītu dažādās misijas, kuras tagad komandē atsevišķas dalībvalstis, piemēram, pretiprātisma operācijas ūdeņos.
Jaunizveidotās institūcijas rīcībā būtu arī medicīnas personāls un viss nepieciešamais loģistikai, lai attiecīgos valstu spēkus nogādātu vietās, kur tas nepieciešams. Idejas atbalstītāji norāda, ka NATO ir spēks, kurā lielu daļu drošības īsteno ASV, bet Eiropas Savienības armija būtu iespēja blokam par dažādām savām vajadzībām parūpēties pašam.
Par Eiropas aizsardzības savienību gan izskan ļoti dažādi viedokļi.
