Vēlēšanas parādīs gan sabiedrības attieksmi pret valdošās koalīcijas īstenotajiem taupības pasākumiem, gan, iespējams, nesīs pārmaiņas Somijas noraidošajā attieksmē pret Eiropas Savienības sankcijām Krievijai.
Somijas likumdevējā jeb Eduskuntā ir 200 tautas vēlētu pārstāvju. Tāpat kā Latvijā, vēlēšanas notiek reizi četros gados. Šīs būs jau 37. pēc kārtas parlamenta vēlēšanas Somijā. Pirmās vēlēšanas notika vēl 1907.gadā, kad Somija kā autonoma lielhercogiste ietilpa impēriskās Krievijas sastāvā.
Šajās vēlēšanās savas pozīcijas varētu pat pilnībā atkarot Centra partija un pat iegūt premjera posteni. Iepriekšējās vēlēšanās šis somu politikas smagsvars cieta pazemojošu sakāvi, gūstot sliktākos rezultātus kopš Otrā pasaules kara un pārceļoties uz parlamenta opozīciju.
Vienlaikus Somijā spēkā pieņemas arī nacionāli noskaņotie eiroskeptiķi. Iespējams, ka šajās vēlēšanās populistiskā Somu partija varētu vēl vairāk uzlabot savus rezultātus.
Tieši tas, vai centriski labējai valdībai koalīcijai vispār izdosies noturēties pie varas, arī ir galvenais šī gada vēlēšanu jautājums.
Koalīcijas līderis Aleksandrs Stubs premjera amatā nonāca pērnā gada vidū pēc tam, kad Somijas premjers Jirki Katainens saņēma Eiropas Komisijas viceprezidenta posteni.
Tomēr jau pērnajā septembrī Somijas valdošā piecu partiju koalīcija kļuva par vienu partiju mazāka. Iemesls bija Somijas valdības lēmums būvēt jaunu kodolreaktoru, turklāt šo projektu Somijā realizēs Krievijas kodolbūves uzņēmums “Rosatom”. Zaļo līgai šāds lēmums nebija pieņemams. Līdz ar to Stuba vadītā koalīcija ir simboliska 101 balss parlamentā no 200.
Tiesa, arī citiem koalīcijas partneriem bija iebildumi pret kodolreaktora būves projektu, taču, ne tik daudz bažījoties par teorētiski iespējamiem draudiem videi, bet gan par to, ka projektu realizē Krievijas uzņēmums.
Tiesa, Somiju, kas cieš ievērojamus zaudējumus arī Krievijas noteikto atbildes sankciju dēļ, raksturo ļoti pragmatisks skatījums ekonomiskajai sadarbībai ar Krieviju. Tā dēļ premjeru Stubu starptautiskie apskatnieki uzskata par vienu no aktīvākajiem sankciju politikas pretiniekiem, lai gan publiski paziņojumi ir bijuši dažādi un nereti - pretrunīgi.
Somijā jau ceturto gadu turpinās recesija. Šogad ekonomikas izaugsmes rādītājos tā varētu atpalikt pat no Grieķijas un Portugāles.
Un, lai gan Grieķijas scenārijs somiem nedraud, tomēr augstais bezdarbs 17 procentu līmenī un skarbās jostas savilkšanas un taupības politikas sekas jūt daudzi. Sākotnēji tieši eirokomisārs no Somijas Ollī Rēns ieguva nelāgo taupības politikas čempiona slavu, bet tagad rūgtās zāles nākas baudīt paša tautiešiem.
Premjera Stuba vadītā koalīcija ir centusies spodrināt savu mundieri un atjaunot optimismu, cenšoties atgriezt dzīvību agrāk nacionālajā lepnumā – telekomunikāciju gigantā “Nokia”. Lai gan apvienošanās ar “Alcatel-Lucent” zem “Nokia” zīmola vieš cerības, tomēr ļoti piesardzīgas. Divi līdzšinējie mēģinājumi, tostarp piesaistot tehnoloģiju gigantu “Microsoft”, nebija veiksmīgi.
