Kopumā radikālas pārmaiņas pēc Krievijas lēmuma veikt gaisa uzlidojumus Sīrijā nav gaidāmas. Turklāt Krievijai Sīrijā ir īslaicīgs mērķis - nodrošināt Asada palikšanu pie varas. Nekādu citu militāru mērķi Krievijai nav, uzskata Skudra.
Bažas gan ir saistītas ar Krievijas un ASV karaspēku iespējamām nejaušām sadursmēm Sīrijā. Abas valstis jau paziņojušas, ka plāno konsultācijas, lai izvairītos no šādiem incidentiem.
Skudra arī piebilst – ja ASV un tās koalīcijas uzlidojumi nav spējuši vājināt grupējuma “Islāma valsts” pozīcijas, tad Krievijas vēl jo mazāk to spēs. Taču Krievijas uzlidojumi Asada pretiniekiem var izraisīt viņu pretreakciju, pastiprinot savas operācijas. Un tas tikai veicinās bēgļu krīzi un plūsmu no Asada kontrolētajām teritorijām. Tāpēc bēgļu straumes nemazināsies.
Šo plūsmu gan varot ietekmēt ziemas tuvošanās, jo tad pārvietošanās kļūs sarežģītāka.
Jau vēstīts, ka Krievijas gaisa spēki trešdien, 30.septembrī, pirmo reizi veikuši uzlidojumus Sīrijas teritorijai. Pirmie triecieni īstenoti jau dažas stundas pēc balsojuma Krievijas parlamenta augšpalātā, kur tika atbalstīts prezidenta Vladimira Putina lūgums atļaut izmantot valsts karaspēku ārvalstīs.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir veikti astoņi triecieni "Islāma valsts" pozīcijām, tostarp sakaru mezgliem, transportam un munīcijas noliktavām. Savukārt Rietumu atbalstītā Sīrijas politiskā opozīcija apgalvo, ka cietuši viņu kontrolētie apgabali un gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju.
Sīrijā karš notiek jau aptuveni četrus gadus. Tā laikā dzīvības ir zaudējuši ne tikai 250 000 cilvēku, bet daudzi ir devušies bēgļu gaitās vai nu Sīrijā uz citiem reģioniem, vai uz tuvējām valstīm – Jordāniju, Libānu, Turciju, vai arī uz kādu no Eiropas valstīm.
