Skudra atgādināja, ka par Krievijas militārās lidmašīnas notriekšanu Maskavai un Ankarai ir pilnīgi nesavienojamas oficiālās versijas. Pēc viņa domām, Krievijas rīcība un mērķi, visticamāk, skaidrojami ar vēlmi panākt, lai Turcija nepiedalītos sarunās par Sīrijas nākotni.
“Protams, pilnībā to neizdosies panākt. Taču tādā gadījumā Krievija mēģinās panākt, lai turkmēņu vienības, kas darbojas Alepo apkārtnē un kuras bombardē Krievijas iznīcinātāji, netiek pielaistas pie sarunām par Sīrijas jautājuma noregulējumu,” komentēja Skudra.
Attiecībā uz ekonomiskām sankcijām Skudra lēsa, ka zaudētājas būs abas iesaistītās puses – Turcija, iespējams, uz brīdi ilgāk. “Sankciju karš, ja vien Turcija izrādīs diplomātisku un politisku vēlmi kompromisam, turpināsies pusgadu, ne ilgāk,” vērtēja Skudra.
Skudra paskaidroja, ka Turciju Sīrijā interesē trīs jautājumi. Pirmkārt, tie ir pierobežā dzīvojošie kurdi un tas, vai viņi atbalsta un sadarbojas ar ekstrēmistiski noskaņoto turku organizāciju daļu, kas bāzējas Turcijā. Otrkārt, tas ir jautājums par to, vai Turcijai ir tiesības pretendēt uz līdzdalību Sīrijas situācijas noregulējumā, kas izpaužas arī gaisa telpas kontrolē. Tas savukārt nav pieņemami Krievijai. Trešais Turcijas interešu objekts ir Sīrijā esošie turkmēņu kaujinieki.
Profesors arī norādīja, ka Turcijai ir pamats bažīties par to, vai tā nenonāks zināmā izolācijā gadījumā, ja uz pārejas periodu ASV, Vācija un Francija izlems sadarboties ar militārajām vienībām, kas atbalsta Sīrijas līderi Bašaru al Asadu.
Komentējot to, ka abu valstu vadītāji bieži tiek salīdzināti un abu varas metodes sauktas par līdzīgām, Skudra piekrita, ka abu politiskā retorika ir līdzīga gan iekšpolitiski, gan ārpolitikā, taču atšķiras viņu izvēlētie sabiedrotie, un tādēļ arī turpmāk “nometnes paliks nodalītas”.
Savukārt ekonomikas žurnālists un žurnāla “Ir” komentētājs Pauls Raudeps sprieda, ka gan Krievijas prezidents Putins, gan Turcijas līderis Erdogans ir no vienas politiskās nometnes, kurā nav iespējams abpusēji izdevīgs risinājums – tikai zaudējums vai uzvara.
Jau ziņots, ka Krievijas un Turcijas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Turcijas gaisa spēku lidmašīna 24.novembrī Sīrijas robežas tuvumā notrieca Krievijas gaisa spēku iznīcinātāju, kas pārkāpis Turcijas gaisa telpu. Krievija apgalvoja, ka notriektais iznīcinātājs atradies Sīrijas teritorijā.
Incidents izraisīja asu Krievijas līderu nosodījumu un pat aicinājumus pārtraukt sadarbību ar Turciju. Saistībā ar Krievijas lidmašīnas notriekšanu pie Turcijas–Sīrijas robežas Maskava paziņoja par plāniem ieviest ekonomiskās sankcijas pret Turciju.
Pēc NATO pārstāvju ārkārtas tikšanās, kas 24.novembrī tika sasaukta pēc Krievijas militārās lidmašīnas notriekšanas Turcijā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka alianse solidarizējas ar Turciju, tajā pašā laikā aicināja abas puses turpināt uzturēt kontaktus. Līdzīgu nostāju paudis arī ASV prezidents Baraks Obama.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 30.novembrī, ir atteicies pasaules klimata konferences laikā tikties ar Turcijas līderi Erdoganu, lai pārrunātu abu valstu saspringtās attiecībās. Savukārt Turcija norādījusi, ka negrasās Krievijai atvainoties par tās iznīcinātāja notriekšanu. Vienlaikus Turcijas premjers Ahmets Davutoglu mudinājis Krieviju atcelt sankcijas, ko tā pret Turciju ieviesa nedēļas nogalē.
