Gandrīz pirms nedēļas Skotijas vēlētāji sagaidīja un uzzināja rezultātus vēsturiskajā referendumā, kurā balsotāju vairums izšķīrās šoreiz neriskēt - neveidot neatkarīgu valsti, bet palikt Lielbritānijas sastāvā.
Kopš referenduma rezultātu paziņošanas brīža paguvis atkāpties Skotijas valdības vadītājs, Skotu neatkarības partijas priekšsēdētājs Alekss Salmonds, bet Lielbritānijas valdošie politiķi – sasaukt nozīmīgu sanāksmi, lai lemtu, ko darīt ar Skotijai apsolīto lielāko neatkarību.
Trešdien, kā vēsta mediji, paredzēts darīt zināmus nākamos kandidātus uz Skotijas varas krēslu, kurus tur itin dziļā slepenībā, taču lēš, ka lielas izredzes ir līdzšinējai Skotijas premjerministra un Skotu neatkarības partijas līdera vietniecei Nikolai Stērdženai.
Stērdžena jau iepriekš ir konkurējusi ar Salmondu par Skotu neatkarības partijas vadītāja vietu, taču bija spiesta piekāpties un turpināja karjeru kā viņa vietniece. Skotu neatkarības partijas līdera pārvēlēšanas būs novembrī, tad Alekss Salmonds arī oficiāli atkāpsies no amata.
Skotijas dažādie politiskie spēki, kā jau gaidīts, plāno veidot koalīciju tālākajām sarunām ar Londonu. Interesi sadarboties ar pretējo nometni jau pauduši kreisie.
Referenduma gaisotnē Skotijā turpinās arī diskusijas, vai arī vēlēšanās neviest jauno praksi un ļaut balsot iedzīvotājiem, kuri ir sešpadsmit gadu veci.
Savukārt no Lielbritānijas valdības puses Skotijas virzienā plūst ziņas - tā kā Skotijai būs lielāka neatkarība, tad arī samazināsies tai piešķirtie valsts fondu līdzekļi, jo tagad tie esot krietni lielāki nekā Anglijai.
Aģitēt par atsevišķu Anglijas parlamentu apsolījis arī eiroskeptiskais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis, tagad eiroparlamentārietis Naidžels Faržs, kurš paziņojis - viņam apnicis, ka skotu aste luncina britu suni.
Balsis par vienlīdzību ceļ arī citas Lielbritānijas zemes, proti, Velsa, kura norāda, ka līdzšinējā finanšu sadalījuma sistēma būtu jāpārskata, lai neviens nebūtu apdalīts.
Vēl pirms Skotijas referenduma, aģitējot balsot pret Skotijas neatkarību, Lielbritānijas valdības politiķi apsolīja Skotijai lielākas tiesības vairākās būtiskās jomās – finansēs, nodokļos, sociālajā jomā, un tagad viņi tiks turēti pie vārda, lai visu solīto izpildītu. Savā uzrunā tūlīt pēc rezultātu paziņošanas uz vienlīdzību visām Lielbritānijas zemēm aicināja arī Lielbritānijas premjerministrs Deivds Kamerons.
Eiropas Savienība, kas līdz šim oficiāli uzteikusi Skotiju par pieņemto lēmumu palikt Lielbritānijas sastāvā, saglabā atturīgu nostāju, nekomentējot nedz Skotijas valdības krišanu, nedz tālāko attiecību veidošanu ar Lielbritāniju, taču rūpīgi seko līdzi.
Briselē Skotijas referenduma iznākums ir daudzo starptautisko domnīcu viens no aktuālākajiem diskusiju tematiem.
