Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja otrdien, 14. martā, bija apņēmusies paziņot par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu, formāli uzsākot sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Taču dienu pirms šī nozīmīgā paziņojuma britu valdības plānus ievērojami sašķobījusi Skotijas pirmā ministre Stērdžena, paziņojot, ka nākamajā nedēļā vērsīsies pie parlamenta ar aicinājumu atļaut rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu. Stērdženas Nacionālajai partijai Skotijas parlamentā ir vairākums, un tālāk prasība par referenduma rīkošanu nonāks Vestminsterā.
Skotijas Nacionālā partija uzskata, ka Lielbritānijas pateiktais "nē" ES ir pietiekami spēcīgs arguments jauna – juridiski saistoša Skotijas neatkarības referenduma rīkošanai, ņemot vērā, ka, atšķirībā no Anglijas, ievērojams vairākums Skotijas iedzīvotāju tajā nobalsoja par palikšanu.
Stērdžena savā paziņojumā arī norādījusi, ka līdzšinējās sarunās ar centrālo valdību Skotijas viedoklis nav ņemts vērā, tāpēc viņas mērķis esot panākt, lai "Brexit" sarunu procesā Skotijai piederētu savs vārds.
"Dažu pēdējo mēnešu laikā mēs esam smagi strādājuši, lai mēģinātu panākt vienošanos, dodot premjerministrei un valdībai katru kompromisa iespēju. Taču, šodien, kad mēs stāvam Lisabonas līguma 50. punkta iedarbināšanas priekšvakarā, mums nav ne tikai visas Lielbritānijas vienošanās par turpmāko ceļu – mūsu valdība nav pat pavirzījusies ne collu pretī vienošanās panākšanai. Visi mūsu centieni panākt kompromisu saskārās ar nepiekāpības sienu. Lēmums izstāties no Eiropas vienotā tirgus tika pieņemts bez jebkādām konsultācijām ar Skotijas valdību vai citiem reģioniem.
Ja Skotiju var ignorēt tik svarīgā jautājumā, kā mūsu dalība Eiropas Savienībā, tad ir skaidrs, ka mūsu intereses varēs ignorēt jebkurā laikā un jebkurā jautājumā.
Tas nevar būt drošs pamats, uz kura veidot labāku Skotiju. Taču šādā situācijā mēs šodien esam," teica Stērdžena.
Visticamāk, ka Skotijas nacionālistu partiju referenduma rīkošanā atbalstīs Skotijas Zaļā partija. Runājot par iespējamo jaunā referenduma norises laiku, Stērdžena norādījusi, ka ideālā variantā tam būtu jānotiek laikā starp 2018. gada beigām un 2019. gada pavasari, proti, pirms "Brexit" sarunu beigām.
Lielbritānijas premjerministre uz šo Skotijas valdības soli reaģējusi kritiski, taču pagaidām izvairās teikt, vai Vestminstera otrajam referendumam liks šķēršļus.
"Sarunās par Eiropas Savienības pamešanu es gribu panākt iznākumu, kas ir izdevīgs visai Lielbritānijai, ieskaitot skotu tautu.
Tāpēc esam cieši strādājuši ar Skotijas administrāciju un ieklausījušies ierosinājumos, kā arī meklējuši kopēju platformu strādnieku tiesību, noziedzības apkarošanas un terorisma jautājumos. Tāpēc man jāizsaka dziļa nožēla par Skotijas Naiconālās partijas pausto tuneļveida domāšanu. Tas Skotiju uzlicis uz vēl lielākas neskaidrības ceļa," uzskata Meja.
Skotijas leiboristu partija internetā jau uzsākusi parakstu vākšanas kampaņu pret otra neatkarības referenduma izsludināšanu, norādot, ka Skotija būs daudz spēcīgāka reformētas Apvienotās Karalistes sastāvā.
Leiboristi arī ir pārliecināti, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ir pret šādu referendumu, taču Skotijas nacionālistu partija šo faktu ignorē. Stērdžena savā uzrunā gan norāda, ka 2014. gada referendums notika laikā, kad iedzīvotāji vēl nezināja par gaidāmo izstāšanos no Eiropas Savienības.
Arī Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas no Skotijas ievēlētais pārstāvis parlamentā Deivids Kobērns Stērdženas rosinājumu nosaucis par pilnīgi bezjēdzīgu. Pēc viņa vārdiem, laikā, kad valdība turpina sarunas ar Eiropas Savienību, Skotijas neatkarības partija tikai vēloties radīt maksimāli lielus traucēkļus, neskaidrību un kopēju haosu.
Kā norāda britu komentētāji, ja arī Londonas centrālā valdība referendumu atļaus, visasākās diskusijas varētu būt tieši par balsojuma laiku. Vestminstera uzskata, ka iespējamajam referendumam būtu jānotiek pēc "Brexit", lai šajā laikā varētu pilnībā koncentrēties uz izstāšanās sarunām un izdevīgākajiem noteikumiem Lielbritānijai.
Sabiedriskās domas aptaujās pret Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas iestājas aptuveni 51%-52% iedzīvotāju.
Skotijas pirmā ministre Stērdžena jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Skotija varētu rīkot neatkarības referendumu 2018.gada rudenī. Skotijas līdere gan tobrīd uzsvēra, ka lēmums vēl nav pieņemts. Atkārtota Skotijas neatkarības referenduma draudi vēl vairāk sarežģī Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas situāciju "Brexit" procesā.
Stērdžena jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi par vēl viena neatkarības referenduma rīkošanu, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās procesā no Eiropas Savienības (ES) netiks ievērotas šīs zemes intereses. Viņa iepriekš izteikusies, ka referendums ir "ļoti iespējams", it īpaši pēc tam, kad Terēzas Mejas valdība paziņoja, ka grib izstāties arī no vienotā tirgus.
Jau ziņots, ka 2014.gada septembrī Skotijas neatkarības referendumā virsroku guva vēlētāju balsojums pret atdalīšanos no Lielbritānijas.
Savukārt pērn vasarā vairums Lielbritānijas balstiesīgo referendumā lēma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Apvienotās Karalistes zemēs Anglijā un Velsā vairums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet Skotijā un Ziemeļīrijā – par palikšanu kopienas sastāvā.
