„Cik, labi! Cik skumji!” ar tik pretējām emocijām referenduma rezultātu sagaidījuši Skotijas iedzīvotāji. Tagad, kad zināms iznākums, sabiedrība pievērsusies politiķu izteikumiem, kas kampaņu karstumā solījuši Skotijai lielākas tiesības.
Londonā jau dzirdamas atbalsis, ka Skotijas privilēģijas varot aizvainot pārējās Lielbritānijas nācijas.
Šo dienu skoti aizvada ar dažādām emocijām – vieni atviegloti, ka nav dzimusi jauna valsts, citi sarūgtināti, ka neatkarības ideja nav guvusi pārspēku. „Man ir ļoti skumji, jo es balsoju „par”, taču tik un tā, tik daudz cilvēku ir balsojuši un visus šos jautājumus izvirzījuši priekšplānā. Skotiju noteikti gaida pārmaiņas,” saka kāda neatkarības atbalstītāja. „Es ceru, ka Skotijai iedos vairāk varas, un tas, ka 45% cilvēku ir balsojuši par neatkarību, palīdzēs to virzīt uz priekšu,” viņa piebilst.
Pretējā omā ir kāds vīrietis, kurš atbalstīja Skotijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. „Esmu ļoti priecīgs, jo uzskatu, ka Skotijai ir labāk būt daļai no Lielbritānijas, Eiropas un pasaules. Mums drīzāk vajadzētu ciešāk tuvināties ar cilvēkiem, nekā atdalīties. Es balsoju „pret”, jo neviens nevarēja pateikt, kāda valdība būs, baznīca, valūta, vai mēs būsim daļa no Eiropas Savienības, NATO. Vienmēr teica – to atrisināsim vēlāk, taču es nevaru balsot par ko tādu, kas varbūt var vai varbūt nevar notikt,” saka vīrietis.
Dažāds noskaņojums ir arī politiķu vidū. Neatkarības atbalstītāju līderis Alekss Salmonds. „Paldies Skotijai par 1,6 miljoniem balsu par Skotijas neatkarību! Mūsu referendums bija visu atbalstīts process. Es pieņemu cilvēku vairākuma viedokli un aicinu tā rīkoties arī visu Skotiju,” teica Salmonds.
Citus vārdus sacīja britu premjers Deivids Kamerons. „Skotijas cilvēki ir teikuši savu vārdu, un rezultāts ir skaidrs. Viņi ir noturējuši mūsu četru nāciju zemi kopā. Gluži kā miljoniem citu cilvēku, es esmu atvieglots. Kā jau sacīju kampaņas laikā, mana sirds salūztu, ja būtu jāredz, kā beidzas Apvienotā Karaliste,” teica Kamerons.
Salmonds gan piektdienas vakarā pavēstīja, ka atkāpjas no amata.
Emocijām pamazām noplokot, politiķi, eksperti un sabiedrība sāk izvērtēt sacīto, ka referenduma iznākums paver ceļu jaunai attīstībai un, ka Skotijas politiskajā dzīvē daudz kas vairs nebūs kā agrāk.
Vēl pirms tautas nobalsošanas Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons debašu karstumā Skotijai apsolīja lielāku teikšanu par nodokļiem, tēriņiem, labklājību, lai tikai skoti nebalsotu par izstāšanos. Tagad, kā pavēstīja Skotu neatkarības partijas līderis un valdības vadītājs Alekss Salmonds, no Lielbritānijas sagaida solījumu izpildi.
Taču vairāki politiķi Londonā jau pauduši, ka šo lielāko tiesību piešķiršana Skotijai prasīs līdzīgu attieksmi arī pret vēlētājiem Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā.
Eksperti vērtē, ka jebkurā gadījumā ne tikai Skotija, bet visa Lielbritānija ir lielu pārmaiņu priekšā. Vieni redz, ka tā tuvojas ciešākai federalizācijai, citi, ka tādas ciešas Apvienotās Karalistes pamati, kādi tie ir bijuši līdz šim, tagad ir pamatīgi sašūpoti.
Londonai nāksies solīto ievērot, vērtē Edinburgas universitātes profesors Vilfrēds Svendens. „Mēs jau tagad zinām, ka Vestminstere, jeb tā sauktās apvienošanas partijas iestāsies par procesu, kas novedīs pie spēcīgāka Skotijas parlamenta un lielākas tā teikšanas fiskālajā un sociālajā jomā,” saka Svendens.
Skotijas nākotne, kā saka analītiķi, tagad būs pašu politiķu un sabiedrības rokās, tā kā skotu politiķi, gan no par, gan pret kampaņas, tagad visticamāk apvienosies, lai mobilizētos tālākajām sarunām ar Londonu.
