Pēc ilggadējā Lībijas diktatora Muamara Kadafi gāšanas 2011. gadā Lībija iegrima haosā, dažādiem konkurējošiem grupējumiem joprojām turpinot cīņu par varu. Pašlaik Lībija faktiski ir sašķelta starp 2014. gadā demokrātiski ievēlēto Deputātu padomes valdību, kas bāzējas valsts austrumos un starptautiski tiek atzīta par „Lībijas valdību”, kā arī ģenerālo nacionālo kongresu jeb nacionālo glābšanas valdību, kas bāzējas Tripolē. 2015. gada decembrī tika parakstīta Lībijas politiskā vienošanās, izlemjot izveidot Nacionālās vienotības valdību. Tās galvenais uzdevums bija cīnīties ar grupējumu „Islāma valsts”, atjaunot un veicināt naftas ieguvi, kā arī palīdzēt samazināt bēgļu plūsmu no Āfrikas kontinenta uz Eiropu. Lai arī „Islāma valsts” ir padzīta no tās galvenā atbalsta punkta Sirtes pilsētas un naftas ieguve sāk atkopties, Nacionālajai vienotības valdībai tomēr nav izdevies nostiprināt savu varu pār visu valsti.
Politiskās nestabilitātes laikā Lībiju 2014. gadā pameta visas ārvalstu diplomātiskās misijas. Gadu vēlāk kā vieni no pēdējiem valsti pameta Itālijas diplomāti. Šajā nedēļā kļuvi zināms, ka
tieši Itālija kļūs par pirmo rietumvalsti, kura savas vēstniecības darbību Lībijā atjaunos. Kā norādījusi Itālijas Ārlietu ministrija, vēstniecības atvēršana parāda pārliecību par situācijas stabilizēšanos valstī.
To preses konferencē Tripolē uzsvēra arī Itālijas iekšlietu ministrs Marko Minniti:
"Sirtes pilsētas atbrīvošana un drošības uzlabošana tajā ir ļoti svarīgs atskaites punkts ceļā uz situācijas stabilizēšanu visā valstī. Itālija ir pateicīga Lībijas iedzīvotājiem par šo nozīmīgo operāciju. Tieši tāpēc Itālijas vēstniecība no šīs nedēļas atsāks savu darbu Tripolē."
Kā uzsvēris Minniti, tagad ar Lībijas diplomātiem tiek runāts par to, kā ciešāk sadarboties cīņā ar nelegālo imigrāciju un terorismu, kā arī ar naftas kontrabandu. Pēdējā gada laikā tieši Itālija ir kļuvusi par centrālo punktu, caur kurieni Eiropas Savienībā, šķērsojot Vidusjūru, iekļūst bēgļi un patvēruma meklētāji no Āfrikas kontinenta un citām valstī. Kā liecina jaunākie Eiropas Savienības robežu kontroles aģentūras "Frontex" dati, pagājušajā gadā pār Vidusjūru Eiropā ieradies rekordliels cilvēku skaits – 181 tūkstotis. Vairums bēgļu ceļo no Nigērijas, Eritrejas, Gvinejas, Kotdivuāras un Gambijas.
Marko Minniti sarunās ar Lībijas valdības pārstāvjiem paziņojis, ka abas puses ir iegājušas jaunā fāzē, apkarojot kriminālas organizācijas, kas cenšas izmantot migrantus savtīgos nolūkos. Itālijas vadībā tiek īstenota arī Eiropas Savienības jūras operācija „Sophia”, kuras galvenie uzdevumi ir ne tikai sniegt palīdzību bēgļiem, bet arī censties mazināt peldlīdzekļu izceļošanu no Āfrikas piekrastes. Tāpat
operācija „Sophia” ir pilnvarota ieviest dzīvē ANO ieroču embargo Lībijas piekrastes atklātajos ūdeņos. Līdz pagājušā gada decembrim tika reģistrēti 253 ieroču embargo pārkāpumi un Itālijas varasiestādēm nodotas 100 personas.
Tāpat operācijas "Sophia" ietvaros kopš pagājušā gada oktobra notiek Lībijas flotes virsnieku apmācība. Četru fāžu garā operācija vēlas paplašināties arī Lībijas teritoriālajos un piekrastes ūdeņos, taču tai no sākuma ir jāiegūst ANO Drošības padomes mandāts.
