Astanā notiekošajām miera sarunām par iespējām izbeigt gandrīz sešus gados ilgušo karadarbību Sīrijā, bija jākļūst par pirmajām kopš 2011. gada, kurā pie viena sarunu galda būtu jāsēžas Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma pārstāvjiem un pret režīmu karojošo kaujinieku pārstāvjiem. Līdzšinējās miera sarunās, kas ne īpaši veiksmīgi risinājās Ženēvā, sarunu vadību bija uzņēmusies politiskā opozīcija, taču šoreiz pie sarunu galda ir sēdušies 14 reālu kaujinieku līderi, kas vada bruņoto sacelšanos. Savukārt politiskā opozīcija šoreiz darbojas kā padomnieki.
Jau no paša sarunu sākuma kļuva skaidrs, ka sarunās iesaistīto pušu viedoklis par miera sarunu mērķi ir atšķirīgs.
Kaujinieki uzskata, ka Krievijas, Turcijas un Irānas organizēto miera sarunu mērķis ir stiprināt trauslo pamieru, kurš ir spēkā kopš pagājušā mēneša. Pašreizējo pamieru kaujinieki nosaukuši par pirmo fāzi, tikai pēc kuras reālas ieviešanas uz vietas būs iespējams pāriet uz nākamo fāzi.
Savukārt oficiālā Damaska joprojām vēlas panākt visaptverošu konflikta politisku risinājumu, kas apmaiņā pret nekavējošu ieroču nolikšanu kaujiniekiem piedāvātu plašu amnestiju.
Taču sarunas sākās ar aizķeršanos, nemierniekiem atsakoties piedalīties sarunu rīta sesijā un apsūdzot valdošo režīmu bombardēšanu un uzbrukumu turpināšanā Damaskas pievārtē.
Kā paziņojis kaujinieku runasvīrs, atteikšanās no divpusējās tikšanās skaidrojama ar to, ka režīms joprojām nepildot tās saistības, ko tas uzņēmās, parakstot 30. decembra vienošanos par pamieru.
Jau vēlāk dienā Sīrijas kaujinieki solīja, ka gadījumā, ja Astanas sarunas cietīs neveiksmi, viņi turpinās cīņu pret al Asada režīmu. Kā paziņojis kaujinieku preses pārstāvis, ja sarunas būs veiksmīgas, arī kaujinieki būs uzticīgi sarunām. Tāpat tiek norādīts, ka Astanas sarunas nedrīkstētu uzskatīt par Ženēvas procesa aizvietotāju, paužot cerību, ka politiskās diskusijas atsāksies jau nākamajā mēnesī Šveicē.
Pēc aptuveni stundu ilgas slēgtās sesijas, kurās kā starpnieks darbojās arī ANO īpašais sūtnis Sīrijas konflikta risināšanā Stafans di Mistura, Sīrijas sūtnis Apvienotajās Nācijās Bašars Džafari opozīcijas pārstāvji paziņojumus nosaucis par provokatīviem un augstprātīgiem. Pēc viņa vārdiem, šādu izteikumu mērķis ir bijis izprovocēt sanāksmes dalībniekus, kā arī novērst uzmanību no tā, ka paši kaujinieki neievērojot pamiera nosacījumus. Raidabiedrība "Al Jazeera" gan norāda, ka paša Džafari paziņojumi, opozīcijas kaujiniekus regulāri saucot par teroristu bruņotajām grupām, ir uzskatāmi par ne mazāk provokatīviem.
Pirmdien ar visai asu brīdinājumu Sīrijas pusei klajā nācis arī Krievijas Sīrijas pušu samierināšanas centrs. Tas norādījis Sīrijas armijas vadībai uz nepieciešamību atsevišķiem komandieriem ievērot uguns pārtraukšanas nosacījumus. Pēc centra pārstāvju vārdiem, ziņas par periodiskiem valdības spēku pamiera pārkāpumiem radot nopietnas bažas. Taču kopumā izsludinātais pamiers darbojoties, un vidēji dienā tiekot konstatēti vien aptuveni seši uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi.
Kopumā miera sarunu organizatori jau izteikušies, ka ne uz kādu ievērojamu progresu vai izrāvienu šajās sarunās necer, jo delegācijās nav augstu stāvošu valdības pārstāvju.
Tieši tāpēc Kazahstānas Ārlietu ministrija sagaida, ka visas sarunas būs beigušās jau otrdien ap pusdienlaiku. Taču arī Kazahstānas Ārlietu ministrija uzsver, ka šīs sarunas ir tikai papildinājums Ženēvas miera sarunām, kuru nākamā kārta paredzēta jau 8. februārī.
