Lipīgā augu koku slimība jeb baktērija ''Xylella fastidiosa'' pirmo reizi Itālijā konstatēta 2013. gada nogalē uz olīvkokiem, taču tad vēl neviens neprognozēja tik strauju tās izplatību. Pusotra gada laikā slimība inficējusi jau kokus ap 300 tūkstošu hektāru platībā, un senie koki jāizzāģē. Slimība šovasar arī turpinājusi izplatību ārpus Itālijas un skārusi Franciju, pastāstīja Eiropas Komisijas pārstāvis veselības un pārtikas drošuma jautājumos Enriko Brivio:
“'Slimība patiešām ir izplatījusies šīs vasaras laikā, jo tā atklāta arī Korsikā. Francijas iestādes ir veikušas testus un pastiprinājušas uzraudzību, kā rezultāta noskaidrots, ka slimība atrasta ne tikai olīvkokos, bet arī citos augos. Aizvadītajā nedēļā kopumā tur konstatēti četrpadsmit uzliesmojumi. Savukārt Itālijā arī bijis vēl viens uzliesmojums līdzās esošajai slimības buferzonai, kas nozīmē, ka būs nepieciešams pārdefinēt buferzonas robežas Apūlijas reģionā.''
Brivio vēl papildināja, ka piektdien, 28. augustā pastāvīgajā pārtikas aprites un augu veselības komitejā pārrunās slimības attīstību Itālijā un Francijā, kā arī diskutēs par priekšlikumiem, kā labāk slimību uzraudzīt un apkarot olīvkoku laukos.
''Komisija pašlaik izvērtē, kādus vēl pasākumus varētu veikt, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas cietuši, taču konkrēti lēmumi pagaidām nav pieņemti attiecībā uz atbalsta apjomiem. Runājot par patogenitātes analīzēm, tur nav bijuši nekādi jauni atklājumi un pavērsieni,'' norādīja Brivio.
''Xylella fastidiosa'' baktērija var ieperināties vēl līdz 300 dažādās augu sugās, tostarp vīnogulājos, citrusaugos, ozolos, kļavās un ķiršu kokos. Pagaidām gan nav informācijas, ka slimība būtu masveidā izplatījusies uz citiem saimniekaugiem. Apūlijas reģionā olīvkokiem un no tiem iegūtajiem produktiem ir augsta ekonomiskā, kā arī kultūrvēsturiskā vērtība, jo koki ir pat vairāk nekā simt gadu veci. Tādēļ Itālijā iestājās pret koku izzāģēšanu. Taču pagaidām par efektīvāko baktērijas apkarošanas veidu atzīta slimo koku iznīcināšana un sadedzināšana, kā arī jāizzāģē visi saimniekaugi 100 metru rādiusā ap slimības perēkli, kas rada milzu zaudējumus, stāsta Latvijas Augu aizsardzības dienesta pārstāve Agita Pence:
''Teritorija, kurā aug inficētie koki, pēdējo astoņu mēnešu laikā ir palielinājusies četras reizes. Slimības straujo izplatību veicina kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Tad ar lietus un vēja palīdzību kukaiņi nonāk uz citiem kokiem un bojā tos. No valsts uz valsti izplatīties var ar stādiem.''
Runājot par to, vai slimība varētu skart arī Latviju, Augu aizsardzības dienests norāda, ka mūsu augus šoreiz pasargā atšķirīgais klimats ar aukstām ziemām, jo baktērija neizdzīvo temperatūrā zem nulle grādu atzīmes.
